Portālā www.livestrong.com apkopoti vairāki slikti treniņu paradumi, no kuriem vajadzētu izvairīties, lai uzlabotu savu pašsajūtu, figūru un treniņu process būtu efektīvāks. Šis ir īstais brīdis sākt gatavoties pludmales sezonai!
1. Pārāk liela treniņu daudzveidība
Ir labi, ja esi ieinteresēts izmēģināt dažādas nodarbības un vingrinājumus, taču, kas par daudz, tas par skādi. Ja katru reizi sporta zālē darīsi kaut ko citu, ķermenis nespēs pielāgoties, un nebūs tik labi rezultāti kā tad, ja konkrētos vingrinājumus veiktu vismaz 8 – 16 nedēļas.
2. Nespēj izplānot treniņus
Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, treniņi ir jāapmeklē bieži un pēc konkrēta plāna. Vieglāk būs, ja plānosi nodarbības uz priekšu – katru dienu atvēli 5 minūtes laika, lai saliktu savu treniņu grafiku. Ja būsi visu plānu uzlicis uz papīra vai ierakstījis telefonā, būs lielāka motivācija neizlaist kādu nodarbību.
3. Valkā nepareiza veida apavus
Nepareiza veida un izmēra apavi var palielināt dažādu traumu risku, tādēļ apdomā kārtīgi, vai uz treniņiem vilkt savus mīļākos apavus, kas paredzēti ikdienas staigāšanai vai tomēr izvēlēties piemērotus sporta apavus. Tieši apavi bieži vien nosaka, kā tu jutīsies treniņa laikā un pēc tam – vai varēsi sportot ar pilnu atdevi, vai pēc tam nesāpēs kājas un vai neradīsies noberzumi un tulznas.
4. Nodarbībā vienmēr stāvi vienā un tajā pašā vietā
Vai apmeklējot sporta nodarbības tev ir konkrēta vieta, kur vienmēr stāvi? Liela daļa cilvēku katru reizi izvēlas vienu un to pašu vietu, jo ir pieraduši pie tās, taču, ja pamainīsi savu pozīciju, tad atklāsi daudz ko jaunu – treneri redzēsi un dzirdēsi no dažādiem skatu punktiem, kā arī ļausi viņam sevi labāk ievērot, kas nozīmē, ka trenēsies ar lielāku atdevi un iespējams saņemsi vairāk padomus un norādījumus no trenera puses.
5. Nepietiekami treniņi vai pārlieku smagi treniņi
Katram cilvēkam individuāli jāizvērtē savas spēju robežas un jāklausās savās sajūtās gan treniņu laikā, gan pēc tam. Ja nodarbību intensitāte būs pārāk zema, tad arī rezultāti nāks ilgāk un nebūs tik ļoti pamanāmi, kā rezultātā var zust motivācija. Savukārt pārāk liela pārpūle kaitēs pašsajūtai un veselībai. Tādēļ atceries, ka panākumu atslēga ir atrast pareizo līdzsvaru starp pārāk vieglu un pārāk grūtu treniņu.
6. Elpas aizturēšana fiziskās slodzes laikā
Tas ir slikts ieradums daudziem cilvēkiem – paceļot smago svaru, cilvēki pārāk daudz koncentrējas uz kustībām, aizmirstot par elpošanu. Taču svarīgi ir atcerēties, ka elpošana treniņu laikā palīdz ne tikai saglabāt normālu asinsspiedienu, bet ļauj izdarīt arī vairāk un padara spēcīgāku. Izelpa jāveic laikā, kad izpildi smagāko kustību – svaru pacelšanas, nevis nolaišanas brīdī.
7. Ķermeņa atdzišanas vai stiepšanās vingrinājumu izlaišana
Pēc sportošanas ļoti svarīgi ir atdzist un izstiept muskuļus, jo strauja treniņa pārtraukšana var izraisīt reiboņus vai pat ģīboni. Tieši atdzišanas posms, kad pamazām palēlinās sirdsdarbība, ir labākais laiks, lai lēnām izstieptu muskuļus – stiepšanās pēc treniņa palīdz izvairīties no muskuļu noguruma un sāpēm, uzlabot elastību, stāju un var arī mazināt stresu.
8. Atpūtas dienas pavadīšana uz dīvāna
Tas ir tikai pašsaprotami, ka ķermenim ir jādod laiks, lai atpūstos starp treniņu dienām, taču gulēšana uz dīvāna var nodarīt vairāk kaitējumu nekā labumu. Tā vietā, lai visu dienu nogulētu dīvānā ar TV pulti, dodies pastaigās, izbrauc ar riteni vai vienkārši veic pāris stiepšanās vingrinājumus. Tādā veidā arī atpūtas dienā varēsi atbrīvoties no pāris kalorijām, turklāt uzņemsi skābekli un jutīsies patiešām atpūties.
9. Koncentrēšanās tikai uz problēmzonām
Cenšoties nomest lieko svaru no vienas vai divām ķermeņa daļām, vai arī uztrenēt tikai presi, tu vari radīt muskuļu nelīdzsvarotību, kas var ietekmēt visu ķermeni. Trenējot ķermeņa augšdaļu un aizmirstot par kājām, pēc kāda laika vari izskatīties diezgan smieklīgi un it kā salikts no diviem dažādiem ķermeņiem, tāpēc svarīgi ir pārdomāt vingrinājumus, kas nodarbinās ikvienu ķermeņa daļu.
10. Stiepšanās vingrinājumi, lai iesildītos
Stiepjot muskuļus, kad tie vēl nav iesiluši, tu dari pāri savam ķermenim – var rasties muskuļu traumas, kā arī stiepšanās pirms treniņa var ierobežot sniegumu treniņa laikā. Vislabākais veids, lai iesildītos, ir veikt dažādas aktīvas kustības, piemēram, roku un kāju iešūpināšana. Dinamiski vingrinājumi palīdzēs ātrāk iesildīt ķermeni, uzlabot locītavu un muskuļu elastību, kā arī sagatavos ķermeni turpmākajai sportošanai.
11. Koncentrēšanās uz kvantitāti, ne uz kvalitāti
50 atspiedieni liekas daudz iespaidīgāki rezultātu sasniegšanai nekā 15, taču, ja to dari nepareizi, vēlamos rezultātus negūsi, kā arī pakļausi ķermeni dažādu traumu riskiem. Labākais veids, lai zinātu, ka visu dari pareizi un pietiekamā daudzumā ir sākotnēji to noskaidrot, pajautājot trenerim vai piedaloties nodarbībā, kur viss tiek parādīts priekšā.
12. Ūdens nedzeršana
Vairāki pētījumi liecina, ka pat neliela ūdens nepietiekamība organismā var negatīvi ietekmēt vingrojumu izpildi. Tieši tāpēc ir svarīgi uzņemt ūdeni gan pirms treniņa, gan tā laikā, gan arī pēc tam. 20 minūtes pirms treniņa vajadzētu izdzert puslitru ūdens, treniņa laikā – 1 līdz 2 pudeles, atkarībā no treniņa ilguma un intensitātes pakāpes.
13. Sievietēm – neregulāra sporta krūštura maiņa
Sporta krūšturis treniņa laikā palīdz izvairīties no diskomforta, kā arī pasargā krūtis no noslīdēšanas, tādēļ ir jāseko līdzi tam, cik ilgi jau to lieto, jo sporta krūštura elastība samazinās laika gaitā. Ja sports ir tava ikdiena, tad sporta krūšturis būtu jāmaina ik pēc 6 – 9 mēnešiem.
