Trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā nodarbojas ar tādām fiziskām aktivitātēm kā pastaigas svaigā gaisā, skriešana, vingrošana, sporta zāles apmeklēšana u. c. Katru dienu vai gandrīz katru dienu to dara 27 procenti cilvēku, liecina "Rimi" veiktā aptauja.*
Jo gados jaunāki aptaujas dalībnieki, jo biežāk tie norāda, ka fiziskās aktivitātes liedz laika trūkums, slinkums vai pārāk lieli izdevumi par sporta nodarbībām. Savukārt līdz ar aptaujāto vecumu palielinās to respondentu īpatsvars, kuriem šķērslis regulārām fiziskām aktivitātēm ir veselības stāvoklis.
Visvairāk regulāru fizisko aktivitāšu piekritēju ir gados vecāku cilvēku (65–75 gadi) vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, lauku apvidu iemītniekiem un tiem, kuri ikdienā pievērš uzmanību veselīgam uzturam. Šajās grupās ir visvairāk to, kuri atbildējuši, ka ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas katru dienu vai gandrīz katru dienu. Jāatzīst gan, ka mūsu tuvākie kaimiņi fizisko aktivitāšu ziņā apsteidz Latviju – Lietuvā un Igaunijā vismaz reizi nedēļā fiziskām aktivitātēm nododas 83 procenti iedzīvotāju.
Galvenā motivācija nodarboties ar fiziskām aktivitātēm Latvijas iedzīvotājiem ir vēlme uzlabot pašsajūtu (tā domā 61 procents), stiprināt veselību (57 procenti), labi izskatīties (42 procenti) un just vairāk enerģijas ikdienā (30 procenti). Tomēr katru desmito aptaujāto nekas nespēj motivēt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Likumsakarīgi, ka, samazinoties fizisko aktivitāšu biežumam, palielinās to respondentu īpatsvars, kuri apgalvo, ka nekas viņus nemotivē.
Galvenie iemesli, kas liedz nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vai palielināt to apjomu, ir laika trūkums, no kura vienlīdz lielā mērā cieš visu Baltijas valstu iedzīvotāji (vidēji 44 procenti). 41 procentam Latvijas iedzīvotāju vairāk kustēties traucē slinkums, bet 20 procentiem – pašreizējais veselības stāvoklis, kas neatļauj būt fiziski aktīvākam. Lietuvieši un igauņi savu veselību kā pretargumentu fiziskām aktivitātēm izmanto nedaudz retāk (attiecīgi 15 un 16 procenti), toties lietuvieši ir krietni čaklāki par kaimiņiem un daudz retāk (tikai 33 procenti) ļauj slinkumam ņemt virsroku.
Fiziskās sagatavotības eksperts Kārlis Matisāns atgādina – organisms pielāgojas apstākļiem, kādos dzīvojam ikdienā, turklāt tas notiek ļoti ātri. Šo spēju sauc par adaptāciju, un tā palīdz cilvēkam izdzīvot. "Jo fiziski aktīvāka ir ikdiena visu cauru gadu, jo mazāk pamanāmas būs pašsajūtas izmaiņas, mainoties gadalaikiem. Lai atgūtu mundrumu un veicinātu pozitīvas emocijas ikdienā, pavasaris ir īstais brīdis pārskatīt savu ikdienu un padarīt to fiziski aktīvāku. Visiem nebūt nav jāskrien maratons – pietiks, ja ikdienā vairāk laika veltīsiet pastaigām vai kādiem citiem vienkāršiem vingrinājumiem. Tomēr jāatceras, ka cilvēka ķermenis uztur tikai tā spējas, ko lieto ikdienā. Ja tās netiek pielietotas, mēs tās zaudējam, un minimālais kustību apjoms vien negarantē veselību," saka Matisāns.
* Aptauju "Baltijas iedzīvotāju fiziskā un emocionālā labsajūta" 2023. gada martā veicis pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas, 1007 Igaunijas un 1008 Lietuvas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.
