Skriet ārā vai uz skrejceļa? Kurš variants labāk palīdzēs nomest svaru
Foto: Shutterstock

Skriešana ir nodarbe, kuru daudzi sauc par labāko veidu, kā pilnībā atslēgties no pasaules problēmām un būt fiziski aktīviem. Par skriešanas popularitāti varējām pārliecināties pavisam nesen – maratona laikā –, kad galvaspilsētas ielas pārplūda ar ļaužu jūru. Taču skrējēju vidū ir viens jautājums, par kuru jau kopš sākta gala tiek lauzti šķēpi – labāk skriet pa meža taciņām un asfaltētajām ielām, vai arī izvēlēties sporta zāļu piedāvājumu – mehānisko skrejceļu? Portāls "Healthline" apkopojis abu variantu plusus un mīnusus, skaidrojot, kurā gadījumā slodze ir lielāka.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mehāniskais skrejceļš

Plusi

Viens no galvenajiem mehānisko skrejceliņu plusiem ir pieejamība, precīzāk – iespēja nodoties sportiskajai aktivitātei gan agros rītos un vēlos vakaros, gan arī dienās, kad aiz loga spoži spīd saule vai ducina pērkons. Tāpat šīs opcijas piekritēji izceļ daudzās funkcijas, ko piedāvā skrejceļš, tostarp iespēju turēt vienādu skriešanas tempu vai palielināt slīpumu ar vienu rokas kustību.

Ņemot vērā, ka mehāniskais skrejceļš darbojas kontrolētā vidē, šis arī ir labāks variants aktīva dzīvesveida piekritējiem, kas uz sportošanas takas atgriežas pēc traumām. Piemēram, ja skrējējs iepriekš izmežģījis potīti, sportojot svaigā gaisā, ir lielāka iespēja saskarties ar faktoriem (slidenie ceļi, nelīdzenās virsmas), kas palielina risku traumai atkārtoties.

Tāpat vērts piebilst, ka skriešana uz skrejceļa amortizācijas dēļ var būt locītavām draudzīgāka, savukārt ietves un ceļi dabā šādu opciju nepiedāvā. Vērts gan piebilst, ka nekāda veida skriešana nesabeigs ceļus un locītavas – šī aktivitāte tikai nāks par labu.

Mīnusi

Skrienot svaigā gaisā, papildus aktivitātei cilvēks bauda dabu – vienalga, vai tā ir pilsētvide vai arī skaisti lauki un zaļi meži. Turpretī mehāniskais skrejceļš sportistu šādā ziņā ierobežo, neļaujot izkustēties ne no vietas. Šī iemesla dēļ daudzi uzskata, ka šī opcija ar laiku kļūst garlaicīga. Jāpiebilst gan, ka liela daļa mūsdienu trenažieru aprīkoti ar ekrāniem, kas simulē sajūtu, ka atrodies ārpus četrām sienām. Vai tas tiešām palīdz, jāspriež būs pašam.

Pētījumi nav vienasprātis, vai tiešām, skrienot uz skrejceļa, jāpieliek mazāks muskuļu spēks, taču arī šādi novērojumi ir dzirdami. "Healthline" skaidro, ka tas varētu būt saistīts ar skrejceļa joslu, kas padara noturēšanos kustībā nedaudz vieglāku. Tāpat nav līdz galam skaidrs, vai tiešām ierobežoto parametru dēļ uz skrejceļa sportista solis ir īsāks, padarot kustību mazāk dabisku – lai gan daudzi skrējēji to uzsver kā taisnību, 2020. gada pētījums šo pieņēmumu neapstiprina.

Skriešana parasti tiek minēta kā viena no labākajām fiziskajām aktivitātēm, jo tā mums katram pieejama par baltu velti. Skrejceļa gadījumā gan tā nebūs īsti taisnība – maksā gan sporta zāles abonements, gan arī pats trenažieris.

Skriešana svaigā gaisā

Skriet ārā vai uz skrejceļa? Kurš variants labāk palīdzēs nomest svaru
Foto: Shutterstock

Plusi

Daudziem skrējējiem aktivitāte ārpus telpām šķiet vilinoša, jo dod iespēju plaušās ievilkt malku svaiga gaisa, kā arī baudīt mainīgo ainavu. Tāpat šis variants dod iespēju izvēlēties katru dienu citu maršrutu, kā arī sevi izaicināt, mainot segumus un skriešanas grūtības pakāpi. Kas interesanti, arī pētījumā noskaidrots, ka daudzveidīgums vairo motivāciju, līdz ar to šiem skrējējiem ievērot aktīvo dzīvesveidu ir vieglāk.

Lai arī kur skrietu – pa mājām, sporta zālē, gar jūru vai uz ielas – aktivitāte liek ķermenim priecāties. Tā ir labs palīgs asinsspiediena stabilizēšanā, izturības celšanā, cīņā ar depresiju, taču laika pavadīšana svaigā gaisā vienkārši ir vēl viens papildu bonuss, kas cilvēkiem liek justies labāk. Tā palīdz būt tiešā saskarsmē ar dabu.

Skrienot svaigā gaisā, sakaramies ar dažādiem izaicinājumiem, un tas var palīdzēt aktivizēt vairāk muskuļu grupu, kā arī uzlabot balansu. Kā piemēru var minēt virzienu maiņu, cenšoties apskriet cilvēkus vai šķēršļus, lēkšanu pāri peļķēm vai kāda paugura pievarēšanu. Un, protams, šī aktivitāte ir pilnībā par brīvu! Vienīgais – labos sporta apavos gan ir vērts investēt, lai nenodarītu pāri veselībai.

Mīnusi

Skriešana ārā ir piemērota labiem laikapstākļiem – kad ir sauss un nav ārkārtīgi karsts vai auksts. Ja nodosies aktivitātei lietus, slapja sniega vai ekstremālu gaisa temperatūru laikā, risks traumēties būs daudz lielāks. Tas, protams, nenozīmē, ka skriet nevar, pats galvenais ir izvēlēties laikapstākļiem atbilstošas drēbes un apavus. Vērts gan piebilst, ka skriešana ļoti karstās vai patiesi dzestrās stundās palielina dehidratācijas risku, un tas var būt dzīvībai bīstami.

Arī skriešana vēlās nakts stundās var nebeigties uz pozitīvas nots. Noteikti izvēlies apģērbu ar atstarotājiem, kā arī investē galvas lukturos. Neaizmirsti kādu informēt par šo aktivitāti, bet vēl labāk – atrodi kādu skriešanas kompanjonu.

Kurš variants palīdzēs veiksmīgāk atbrīvoties no liekā svara?

Atbilde ir diezgan vienkārša – vislabākā aktivitāte ir tā, kura tev sagādā vislielāko prieku. Abi skriešanas veidi tērēs kalorijas, tādējādi palīdzot veicināt to deficīta veidošanos. 2016. gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka regulāras skriešanas aktivitātes pāris reizes nedēļā dalībniekiem palīdzējušas atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Taču, lai arī svars tika zaudēts, dalībniekiem pieauga muskuļu masa.

"Healthline" raksta, ka svara zaudēšana iespējama, ievērojot no zemas līdz vidējas skriešanas intensitātei. Tas nozīmē, ka skriešana nav nedz ļoti lēna, nedz arī ļoti ātra un tiek saglabāta vienmērīgā tempā konkrētu laika posmu.

Kā alternatīva tiek minēti augstas intensitātes intervalu treniņi (HIIT). To ietvaros īsu laiku posmu (no 30 līdz 90 sekundēm) tiek intensīvi veikts kāds vingrojums, piemēram, sprints, bet pēc tam seko tikpat ilga atpūta, piemēram, lēns skrējiens vai pastaiga. 2016. gada pētījumā noskaidrots, ka gan mērenā skriešana, gan arī HIIT palīdz samazināt svaru, taču rezultāti atkarīgi no pieliktās piepūles un treniņu biežuma. Abus šos veidus iespējams izmēģināt, skrienot gan svaigā gaisā, gan arī uz mehāniskā skrejceliņa.

Lai arī kāda būtu tava izvēle, ieguvumi būs abos variantos. Atrast tieši tev piemērotāko noteikti palīdzēs jomas eksperts, kā arī nekautrējies par skriešanas opcijām jautāt savas ārstējošajam speciālistam – viņš varēs nokonsultēt, kura opcija tava veselības stāvokļa gadījumā ir ieteicamāka.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Aktīvs dzīvesveids Skriešana Veselīgs dzīvesveids
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form