Foto: Shutterstock
Sākoties vasarai un vairākās nedēļas saglabājoties patīkamiem laikapstākļiem, cilvēki kā vienu no fiziskajām aktivitātēm izvēlas skrējienu gar jūru. Vai šāds treniņš ir veselīgs un kam pievērst uzmanību, lai nenodarītu sev pāri, skaidro treneris Mikus Embrekts.

Skriešana pa jūras krastu ir ļoti veselīgs laika pavadīšanas laiks un efektīvs treniņš, bet ir jābūt uzmanīgiem, jo nestandarta segums un citi faktori palielina traumatisma risku. Mikus aicina sākt uzmanīgi, izvēloties īsāku distanci un skrienot ar apaviem. Uzlabojoties fiziskajai formai, vari sākt sevi izaicināt, piemēram, skrienot ar basām pēdām. Tas palīdzēs efektīvāk nodarbināt dažādas muskuļu grupas un palielinās slodzi locītavām, kā arī labvēlīgi ietekmes tavas pēdas.

Skriešana ar basām pēdām ir veselīga un ieteicama, jo palīdz nodarbināt dažādas muskuļu grupas un pēdas. Ar apaviem kājās šāda veida slodzi skriešanas laikā nav iespējams nodrošināt. Tomēr jāņem vērā – skriet ar basām pēdām vari tikai tad, ja tev ir atbilstošs sagatavotības līmenis.

Embrekts norāda, ka pats mēdz skriet pa pludmali, un uzskata to par labu fizisko aktivitāti, bet ir vairākas lietas, kam jāpievērš uzmanība. Tas palīdzēs gūt vairāk prieka, sasniegt cerēto rezultātu un nenodarīt sev pāri. Viens no faktoriem, kas jāņem vērā, skrienot pa jūras krastu, ir laikapstākļi, proti, vēja virziens un spēks. Tad, kad vējš pūš no mugurpuses, skrējiens var šķist salīdzinoši viegls. Ir jāpadomā par to, ka, skrienot atpakaļ, būs jācīnās ar pretvēju un slodze palielināsies. Laikus izvērtē, vai spēsi atskriet atpakaļ. Treneris norāda, ka nereti cilvēki nenovērtē apstākļus un rezultātā slodze ir krietni lielāka nekā plānots.

Foto: Shutterstock
Tāpat jāņem vērā, ka smiltis ir skriešanai izaicinošs segums. Īpaši, ja iepriekš pa tām nav skriets. Treneris skaidro, ka šis nestandarta pamats liek locītavām strādāt efektīvāk, tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Skrienot gar jūras krastu, ir augstāks traumatisma risks nekā tad, ja aktivitāti veic uz cita seguma. Tāpat ir jāņem vērā, ka nāksies skriet pa slīpu virsmu. Tas nozīmē, ka vienai ķermeņa pusei visu laiku ir lielāka slodze. Arī šis faktors palielina traumatisma risku.

Jautāts par to, vai gar jūras krastu var skriet basām pēdām, Embrekts norāda, ka to ieteicams darīt pieredzējušiem skrējējiem. Ja iepriekš pa pludmali skrējusi neesi, izmanto piemērotus apavus. Tikai tad, kad jūties pārliecināta par sevi un tavs ķermenis ir pieradis pie slodzes, vari sākt skriet bez apaviem. Paturi gan prātā, ka ne visas pludmales tam ir piemērotas, jo bīstami ir arī stikli, izskaloti zari un citi priekšmeti, kas var radīt brūces tavās pēdās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!