Pēc tam, kad kāds ģimenē vai draugu vidū izdarījis pašnāvību, apkārtējie mēdz pārmest sev – ko gan nav pamanījuši, sadzirdējuši, ņēmuši par pilnu. Varbūt labāk ir lieku reizi būt aizdomīgam, nekā pēc tam mocīties pārmetumos. Tāpēc psiholoģe Kalū Vambua portālā "Therapy Route" nosauc "koda frāzes", kurām pievērst uzmanību, jo aiz tām var slēpties skarbāki runātāja nodomi – varbūt šis tev tuvais cilvēks nonācis grūtībās un viņam nepieciešams patiess atbalsts.
- Es vienkārši esmu noguris.
- Es vienkārši vēlos nebūt.
- Es tikai gribu gulēt.
- Es nespēju turpināt to darīt.
- Es vienkārši gribu būt viens.
- Es gribu doties mājās.
- Ja ar mani kaut kas notiks, apsoliet parūpēties par...
- Esmu vienā stresā.
- Man ir grūts periods.
- Nevienam tas nerūp.
- Man vienalga.
- Nez – kā ir debesīs?
- Man vienkārši būtu sevi jānogalina.
- Es nevaru iedomāties šādi dzīvot visu atlikušo mūžu.
- Es jūtos daudz labāk.
- Tu jau zini – es tevi mīlu.
- Es gribētu pazust no zemes virsas.
- Es tev gribu ko pateikt... Ai, nekas, aizmirsti.
- Es nezinu. Neesmu tik tālu domājis, jo nezinu, vai tik ilgi dzīvošu.
- Nejūtos labi.
- Nedomāju, ka nākamnedēļ būšu skolā (vai darbā).
Ja kāds izsaka komentāru, kas tevi uztrauc un rada bažas, varbūt cilvēks domā par pašnāvību, vislabāk mierīgi to pajautāt: "Vai tev ir domas par pašnāvību?" Svarīgi ļaut ritēt sarunai bez nosodījuma un ļaut otram izteikties. Nepieciešamības gadījumā meklējiet profesionālu palīdzību!
Pievienojam vēl septiņus rakstus no Delfi.lv" par situāciju, kad tuvinieks domā par pašnāvību, kā viņu atbalstīt, kā palīdzēt.
Vairāk nekā puse iedzīvotāju nespētu atpazīt pašnāvnieciskas tieksmes, liecina aptauja
Mentālās veselības un pašnāvības riska jautājums sabiedrībā ir aktuāls, bet tajā pašā laikā cilvēki par to runā nelabprāt. Kāda ir kopējā situācija Latvijā?
Lasīt vairāk
Psihologs: Kā palīdzēt cilvēkam, kas domā par pašnāvību
Pirmkārt, es vēlos kliedēt mītu, ka tikai cilvēki ar garīgiem traucējumiem ir pakļauti pašnāvības riskam. Patiesība ir tāda, ka neviens nav pasargāts no pārbaudījumiem un bēdām, kuru dēļ dzīve var šķist nepanesami grūta. Ne velti ikviens vismaz reizi mūžā domā par pašnāvību – ne obligāti tieši, bet, piemēram, sakot vārdus: "Es gribētu aizmigt un nepamosties".
Lasīt vairāk
Pusaudzis runā vai joko par pašnāvību: brīdinošie signāli vecākiem
Pusaudži saskaras ar milzum daudz grūtībām – sākot ar psihoemocionālu spiedienu no vienaudžu un pieaugušo puses, beidzot ar eksistenciāliem jautājumiem par to, kas un kādi viņi ir un kā viņi var iederēties šajā pasaulē. Šo grūtību ietekmē pusaudžu garastāvoklis svārstās gluži kā pulksteņa pendele.
Lasīt vairāk
Kas cilvēku pamudina izdarīt pašnāvību un kādas ir iespējas palīdzēt? Speciālista padomi un analīze
Nemaz ne tik reti ziņās vai paziņu lokā dzirdamas runas par to, ka atkal kāds aizgājis no dzīves. Labprātīgi. Visbiežāk tuvinieki un draugi ir satriekti – nekas nav liecinājis, ka aizgājējs varētu spert šādu soli, un tomēr... Tas ir noticis, bet lielais jautājums – kāpēc? – palicis neatbildēts. Tomēr uz to rast atbildi ir vitāli svarīgi, jo Latvija jau gadiem ir viena no "līderēm" pašnāvību skaita ziņā pasaulē.
Lasīt vairāk
Vai tu plāno pašnāvību? Jautājums, kas var glābt dzīvību
Dažādi notikumi, sakāpinātas emocijas vai krīze ikvienā reizi pa reizei var izraisīt bezcerības, bezspēcības izjūtas, taču ir cilvēki, kurus tas ietekmē spēcīgāk nekā citus. Viņi vairs nespēj saskatīt labo, noslēdzas, nespēj atrast iemeslu dzīvot un sāk apcerēt savu aiziešanu no dzīves, iespējams, pat veic pašnāvības mēģinājumu. Lai gan šādas domas un uzvedība nedrīkstētu palikt nepamanīta, statistika liek domāt – psihiskā veselība diemžēl joprojām Latvijā netiek uztverta pietiekami nopietni un par to runā nepietiekami.
Infografika: Fakti un mīti par pašnāvībām Latvijā
Septembrī visā pasaulē tiek pievērsta uzmanība pašnāvību problemātikai. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālistu veidotā infografika skaidro izteiktākos faktus un mītus par pašnāvībām Latvijā.
Kopā ar meitu plānoja pašnāvību. Skaudrs stāsts par bailēm, vardarbību un rūpīgi izplānotu bēgšanu
Pirms kāda laika tikos ar brīnišķīgu un ļoti spēcīgu sievieti, kas atklāja, ka savas dzīves laikā ir piedzīvojusi tādas šausmas un vardarbību, par ko daudziem pat grūti iedomāties. Ja viņa nepateiktu, es nekad neiedomātos, ka vienīgā izeja no murga reiz šķitusi pašnāvība. Vienīgais iemesls, kāpēc šī sieviete vēl ir dzīva, ir viņas meita, kas, vēl pavisam maza būdama, bija gatava atņemt sev dzīvību reizē ar mammu.
