Rakstā uzzināsi:
- Cik viegli ir izturēt mēnesi bez cukura un glutēna;
- Kāda ir saistība starp uzturu un veselīgu sejas ādu;
- Kāpēc ir tik būtiski pievērst uzmanību tam, kas atrodams uz tava šķīvja.
Tā nu, cenšoties atrast kādu risinājumu, decembra beigās devos uz konsultāciju pie vēl iepriekš neapmeklētas speciālistes. Starp viņas ieteiktajiem krēmiem un losjoniem pavīdēja vēl kāda ideja – pamēģināt uz mēnesi no sava uztura izslēgt produktus, kas satur rafinētu cukuru, glutēnu, kā arī pienu. Jāteic, ka šī nebija pirmā reize, kad dzirdēju par saikni starp saviem ēšanas paradumiem un ādas veselību. Arī es jau iepriekš esmu mēģinājusi izvairīties no nevēlamajiem produktiem, taču drīz vien atmetu ar roku, neredzot nekādas pārmaiņas, turklāt skaidrs, ka gardam un sulīgam kūkas gabaliņam ir grūti atteikt.
Šoreiz nolēmu – ja reiz ārste iesaka pavērot savu uzturu, varbūt tam beidzot jāpievēršas nopietnāk. Drīz vien pierakstījos uz konsultāciju pie uztura speciālistes, lai labāk izprastu, ko drīkstu ēst un ko ne. Tiesa, jāatzīst, ka speciālistes apmeklējums man sagādāja brangu vilšanos. Neko jaunu neuzzināju un nospriedu, ka būtu pieticis ar ieniršanu “Google” džungļos. Lai nu kā, bet ar nākamo dienu sākās mana dzīve ar jauno ēdienkarti, kurā nedrīkst būt nedz glutēna, nedz cukura, nedz arī piena (tiesa, speciāliste ļāva lietot pienu saturošus produktus, piemēram, krējumu). Man aizliegta bija arī mielošanās ar čipsiem (kaut arī tie nesatur glutēnu), jāizvairās arī no margarīna lietošanas, ko reizēm iekļāvu savās maltītēs. Zinot, ka esmu kārumniece, nolēmu, ka atļaušu sev reizi pa reizei lietot medu (piemēram, pie tējas). Pienu aizstāšu ar auzu dzērienu, kas, pievienots kafijai, garšo burvīgi.
Tūlītējas izmaiņas nenovēroju
Tad nu tā – mēnesi ilgais izaicinājums varēja sākties. Pirmā nedēļa patiesi bija vistrakākā. Šķiet, ka uz brīdi iejutos atkarībnieka ādā. Vēlme pēc cukura – milzīga. Pēkšņi sapņoju par kūkām, trekniem eklēriem, saldiem krēmiem un virtuļiem, kas manī pirms tam neizraisīja nekādu interesi.
