Alkohols un smadzeņu sarukšana – pat viena glāze dienā var būt no svara
Foto: Shutterstock

Tas, ka alkohola lietošana ir kaitīga veselībai, nav noslēpums, taču daudzi sevis attaisnošanai izmanto argumentu, ka lielākā nozīmē ir daudzumam – viena bundžiņa alus dienā taču neko sliktu nenodarīs. Pretēju viedokli pauduši zinātnieki, kuru jaunākā izpēte norāda – pat vienai pintei alus vai glāzei vīna ir korelācija ar smadzeņu sarukšanu, vēsta "Live Science".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pētījumā aptaujāti vairāk nekā 36 tūkstoši pusmūža vecuma britu. Tajā noskaidrots, ka caurmērā to cilvēku, kuri dienas laikā patērēja divas alkohola vienības (šajā gadījumā runa ir par vienu pinti jeb nedaudz vairāk par puslitru alus), smadzenes bija sarukušas un attiecīgi novecojušas par diviem gadiem. Salīdzinājums veikts pret to cilvēku smadzenēm, kuri alkoholu nelieto nemaz.

Jo vairāk alkohola vienību dienas laikā patērēts, jo izteiktāka tendence novērota. Indivīdu, kuri dienas laikā lietoja trīs alkohola vienības, smadzenes uzrādīja novecošanos par 3,5 gadiem, savukārt, tiem, kas 24 stundu laikā ķermeni "padzirdīja" ar alkohola daudzumu, kas ekvivalents apmēram puspudelei vīna, tās novecoja par aptuveni 10 gadiem. Izpētē, kas martā publicēta izdevumā "Nature", piebilsts – šobrīd strauji palielinās pētījumu skaits, kuros tiek uzsvēra jebkāda alkohola daudzuma negatīvā ietekme uz veselību, jo īpaši tam ietekmējot sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī smadzeņu darbību.

"Ir vairāki pierādījumi, ka alkohola lietošanas ietekme uz smadzenēm ir eksponenciāla," uzsver Remijs Daviets, pētījuma autors, Viskonsinas-Medisonas Universitātes mārketinga nodaļas docents. Tas nozīme, ka katra nākamā alus, vīna vai jebkura cita alkoholiskā dzēriena glāze varētu atstāt arvien negatīvākas sekas uz organismu. Tātad – atteikšanās no pēdējās dzēriena glāzes restorānā, kādā saviesīgā pasākumā vai citā vidē, kur tiek lietoti grādīgie dzērieni, dos lielu artavu, ja rūpējaties par smadzeņu veselību.

Pētījuma dalībniekiem, kuru vecums variēja no 40 līdz 69 gadiem, tika lūgts godīgi atbildēt, cik alkohola vienības dienas laikā viņi patērē. Pēcāk atbildes skatītas kontekstā ar magnētiskās rezonanses izmeklējuma rezultātiem. Turpinājumā pētījuma autori subjektus sadalīja grupās pēc vidējā alkohola daudzuma patēriņa dienā un secināja – tiem, kuri grādīgās dziras "mīl" vairāk, novērojams straujāks smadzeņu apjoma sarukums.

Alkohols un smadzeņu sarukšana – pat viena glāze dienā var būt no svara
Foto: Shutterstock

Noskaidrots, ka cilvēkiem, kas dienas laikā patērēt pat tik šķietami mazu daudzumu alkohola kā puse glāzes vīna, bija novērojamas izmaiņas smadzeņu struktūrā – jo īpaši smadzeņu stumbrā, putamen un mandeļveida kodolā – reģionos, kas atbild par sirdsdarbības regulāciju, elpošanu, zināšanu apguves kontroli un emociju, piemēram, baiļu apstrādi. Atšķirības bija gana ievērojamas arī pēc tam, kad tika vērā ņemti citi faktori, kas var ietekmēt smadzeņu novecošanos, piemēram, subjekta vecums, ģenētika un dzimums.

Palielinoties alkoholisko dzērienu patēriņam, novērota arvien izteiktāka smadzeņu baltās un pelēkās vielas sarukšana. Tā ir slikta zīme, kas tiek saistīta ar kognitīvo spēju pasliktināšanos, raksta "Live Science". Lai gan šī pētījuma rezultāti sasaucas ar iepriekš veiktajām izpētēm, eksperti norādījuši – šajā gadījumā baltās un pelēkās vielas samazināšanās novērota pat cilvēkiem, kuri patērēja vien ļoti nelielu daudzumu grādīgās dziras.

Jaunie atklājumi ir savā ziņā arī pretrunā vairumam zinātnisko un kontrolējošo iestāžu vadlīniju. "Piemēram, ASV Nacionālais Alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma institūts rekomendē vīriešiem samazināt alkohola patēriņu līdz divām vienībām dienā – daudzumam, kas pārsniedz patēriņa līmeni, kas vērtēts pētījumā par smadzeņu sarukšanu," norādījis pētījuma līdzautors Henrijs Kranzlers, psihiatrijas profesors un Pensilvānijas Universitātes Atkarības studiju centra direktors.

Taču, balstoties uz šāda tipa pētījumiem par alkohola patēriņu, ar vispārinājumiem aizrauties nevajadzētu. Ļoti svarīgi saprast, ka tie parāda korelāciju jeb savstarpējo saistību starp diviem lielumiem – šajā gadījumā patērēto alkohola daudzumu un smadzeņu sarukšanu. Taču korelācija vēl nenozīmē cēloņsakarību, uzsver pētnieki. Tāpat piesardzību raisa fakts, ka alkohola patēriņa mērījumi balstīti uz cilvēku godaprātu, attiecīgi – godīgām atbildēm. To patiesumu uzticami izmērīt nav iespējams.

Nākotnē pētnieki apņēmušies turpināt šķetināt šo jautājumu ilgtermiņā, lai noteiktu, vai tiešām alkohola lietošana ir cēlonis smadzeņu sarukšanai. Tāpat būtu svarīgi pētīt citus aspektus, piemēram, tieši kādu iespaidu uz smadzenēm atstāj pārmērīga grādīgo dzērienu lietošana.

"Šajā pētījumā tika apskatīts vidējais patēriņš, taču mēs vēlamies noskaidrot, vai izdzert vienu pudeli alus dienā ir labāk, nekā visu nedēļu no tās atturēties un brīvdienās patērēt septiņas vienības," norādījis Pensilvānijas Universitātes neirozinātnieks Gideons Neivs. "Ir daži pierādījumi, ka pārmērīga lietošana atstāj graujošāku iespaidu uz smadzenēm, taču neesam to vēl rūpīgi izpētījuši."

Pētnieku komanda noslēgumā uzsvērusi – tie, kuri alkoholu patērē lielos daudzumus, visticamāk, izteiktāk izjustu veselības uzlabošanos, ja patēriņu samazinātu. Arī tad, ja runa ir par vienu alkohola vienību dienā.

Tags

Alkohols Veselīgs dzīvesveids
0
Atkarība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form