Foto: Shutterstock
Pateicoties neatlaidīgam zinātnieku darbam, mūsdienās varam jau laikus paredzēt kādu slimību sākšanos. Tomēr – pat ar daudzajiem pētījumiem – joprojām ir gana daudz slimību, par kurām zināms gaužām maz, un viens no šādiem piemēriem ir demence, ar ko apzīmē vairāku simptomu kopumu, ko izraisa smadzeņu slimības. Par laimi – zinātniekiem ir izdevies spert soli tuvāk demences izzināšanai, un, izrādās, ka viens no tās priekšvēstnešiem var būt apātija.

It visiem nākas piedzīvot dienas, kurās grūtības, šķiet, sagādā pat izkāpšana no gultas. Tomēr ikdienas slinkumu nevajadzētu sajaukt ar apātiju – vispārēju intereses, emociju vai motivācijas trūkumu –, kas, spriežot pēc jauniem pētījumiem, varētu būt agrīna demences pazīme riska ģimenēs.

Zinātnieki divus gadus sekoja līdzi aptuveni 600 cilvēku dzīvei, un noskaidroja, ka apātija ar laiku kļuva vēl spēcīgāka, kas savukārt palielināja risku samazināties smadzeņu funkcijām, raksta "Science Alert". Šiem cilvēkiem demence bija iedzimta ģimenē, tomēr viņi paši (uz to brīdi) bija veseli. Demencei ir daudz formu – to saista ar dažādiem ar smadzeņu darbības traucējumiem saistītiem simptomiem. Lai gan visas tās formas ir kaitnieciskas, un visizplatītākā no tām ir Alcheimera slimība, konkrētajā pētījumā koncentrējas tikai uz vienu – frontotemporālo demenci (FTD), kuru visbiežāk atklāj vecumā no 45 līdz 65 gadiem.

Demence kopumā skar aptuveni 50 miljonu cilvēku visā pasaulē, un riska faktori ir šobrīd ir jau labi zināmi. No tiem primārais ir vecums, kam seko slikta sirds veselība un fizisko aktivitāšu trūkums. Tomēr atpazīt brīdi, kad demence pieņemas spēkā, joprojām ir liels izaicinājums. Daudzi pētījumi līdz ar to ir saistīti ar demences attīstības izpēti agrīnā stadijā, cenšoties atrast pirmos simptomus, kas varētu liecināt par iespējamām problēmām. Ja zinātniekiem izdotos atklāt agrīnas demences pazīmes, tas nozīmē, ka ģimenes un ārsti jau laikus būtu gatavi sniegt palīdzību un iejaukties, ja un kad nonāk līdz slimības diagnozei.

Foto: Shutterstock

Šo atklājumu arīdzan varētu izmantot, lai uzlabotu klīnisko pētījumu dizainu, aicinot uz sadarbību cilvēkus ar agrīnu demenci. "No citiem pētījumiem mēs zinām, ka pacientiem ar frontotemporālo demenci apātija ir slikta zīme, runājot par neatkarīgas dzīves un izdzīvošanas izredzēm," skaidro Kembridžas universitātes klīniskais neirozinātnieks Džeimss Rovs. "Šeit mēs parādām to, cik liela nozīme ir desmitgadēm pirms simptomu parādīšanās." Apātija ir izplatīta fontrotemporālās demences pazīme, tomēr tas nav vienīgais simptoms – jāpievērš uzmanība arī straujām garastāvokļa un uzvedības maiņām, grūtībām pieņemt pareizus spriedumus, kā arī impulsivitātei.

Veiktajā pētījumā cilvēkiem, kuriem ir risks saslimt ar FTD, bija apātijas pazīmes vēl vairākus gadus, pirms ārsti novēroja citus simptomus, kas saistīti ar viņu vecumu. "Mēs novērojām arī smadzeņu sarukšanu apgabalos, kas saistīti ar motivācijas veidošanu jau daudzus gadus pirms paredzamo simtomu rašanās," atklāj Kembridžas universitātes kognitīvā neirozinātniece Maura Malpeti. Saikne starp smadzeņu saraušanos, ko sauc par atrofiju, apātiju un FTD ir pierādīta jau iepriekš. Jaunums ir tas, ka pirmoreiz apātija novērota vēl pirms citu simptomu parādīšanās, turklāt cilvēkiem, kuriem nav nekādu citu veselības sūdzību. Šim faktoram pievērsta uzmanība, lai noskaidrotu, vai apātija ietekmē demences sākšanos un sekojošo kognitīvo funkciju pasliktināšanos.

Pētījumā piedalījās aptuveni 300 cilvēki, kuriem ir bojāti gēni, kas var izraisīt FTD, un aptuveni tikpat radinieku, kuriem nav nekādu problēmu. Dalībniekiem divu gadu laikā veica trīs izvērtējumus, kuros iekļāva smadzeņu skenēšanu, apātijas mērījumus un kognitīvo funkciju, tostarp atmiņas, testus. "Sākumā dalībnieki ar ģenētisko mutāciju jutās labi un neizrādīja nekādus simptomus, tomēr viņiem piemita lielāks apātijas līmenis nekā viņu radiniekiem," stāsta Kembridžas universitātes kognitīvais neirozinātnieks Rodžers Kivits. "Apātija paredzēja iespējamās kognitīvās problēmas nākamajos gados." Pētnieki novēroja, ka divu gadu laikā apātija pasliktinājās FTD gēnu nesēju vidū un viņu kognitīvās spējas kļuva ierobežotākas nekā citiem pētījumā iesaistītajiem ģimenes locekļiem vai vecākiem pētījuma dalībniekiem. "Apātija progresē daudz ātrāk tiem indivīdiem, par kuriem mēs zinām, ka viņiem ir lielāks risks saslimt ar frontotemporālo demenci, un tas ir arī saistīts ar lielāku atrofiju smadzenēs," piebilst Kivits.

Apātija var būt demences priekšvēstnesis – tas, protams, izklausās daudzsološi, taču ir būtiski atcerēties, ka pētījumā aplūkoja šo aspektu cilvēkiem, kuri jau bija FTD ģenētisko riska faktoru grupā, nevis vispārējo populāciju. Turklāt, ir jāizprot, ka viens simptoms vien neliecina par demenci. Nereti apātiju ir sarežģīti atšķirt no depresijas, kas ir vēl viens demences simptoms un stāvoklis, kam raksturīgs zems enerģijas līmenis. Lai izvairītos no neskaidrībām, pētījuma autori izmantoja divus dažādus rīkus, lai atsevišķi mērītu šos faktorus. Jāpiebilst, ka ir arī citi ar apātiju nesaistīti demences cēloņi, piemēram, hormonu deficīts, kuru arī nevajadzētu atstāt bez ievērības. "Ir daudzi iemesli, kāpēc cilvēks jūtas apātisks. Tomēr ārstiem vajadzētu paturēt prātā, ka viens no šādiem iemesliem var būt saistīts ar demenci," uzskata Rovs. "Demences ārstēšana ir izaicinājums, taču, jo ātrāk varam diagnosticēt slimību, jo lielāka ir iespēja palēnināt vai apturēt tās attīstību."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!