Apmāni ķermeni ar elpošanu! Taktikas ikdienas stresa mazināšanai
Foto: Verne Ho / cc

Apmānīt ķermeni ar elpošanu, sarakstīt visu darāmo un paskatīties uz sevi no malas – tie ir tikai daži no padomiem ikdienas stresa mazināšanā, kurus Latvijas Televīzijas raidījumā "Revidents" atklāj ārste-psihoterapeite Laura Valaine un neiroloģe Sandra Vestermane.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valaine stāsta, ka pirmais solis stresa mazināšanā ir izskatīt to, kas ikdienā rada spriedzi, un tad šos apstākļus jeb stresorus mazināt. "Vai nu mēs izguļamies tajā brīdī, vai nu mēs aizejam pasportot un izlādējam šo spriedzi, vai mēs noņemam ekrānus [viedtālruņus, planšetes un datorus] uz kaut kādu laiku, vai arī paņemam brīvdienu, atvaļinājumu."

Līdzīgās domās ir arī neiroloģe Sandra Vestermane, kura aicina vismaz divas trīs reizes nedēļā atslēgties, piemēram, sportojot, un, ja iespējams, to darīt klātienē: "Tajā brīdī [cilvēks] nav darbā – viņš arī nav mājās. Viņš nerisina ne darba, ne mājas problēmas. Viņš ar visu uzmanību ir tur, kur viņš ir, un dara kaut ko pilnīgi citu. Ja cilvēks to dara regulāri, tas ir veids, kā stresa slodzi samazināt."

Neiroloģe arī piebilst, ka ir svarīgi radīt šīs pauzes, veicot radikāli pretējas darbības ikdienā ierastajām. Proti – trenēt spēju pārslēgties. Tā, piemēram, ja ikdienā ir liela garīga slodze, domas jāatslēdz, nodarbojoties ar sportu, meditējot, guļot vai pat trenējoties pareizi elpot.

Ārste-psihoterapeite Valaine skaidro, ka tad, kad esam stresā, no smadzenēm nāk signāls – ir briesmas, mēs esam apdraudēti. Un, ja reiz tā ir, vajag ātrāk kustināt sirdi, ātrāk elpot, lai ir enerģija bēgt vai cīnīties: "Bet, ja mēs tajā stresā elpojam mierīgi, savas smadzenes nedaudz apmānām. Mēs viņām ar savu apzinātu elpošanu, mierīgu elpošanu aizsūtām signālu, ka nē –vispār nav briesmu. Un tad arī mēs sajūtam lielāku kontroli par to situāciju." Eksperte arī piebilst – jo lielāks stress, jo lielākām šīm ieelpām un izelpām jābūt. Tāpat ir svarīgi ievērot, ka izelpa ir garāka par ieelpu.

Valaine arī klāsta, ka stresu itin bieži raksturo kā apgāztu grāmatu plauktu: "Tas grāmatu plaukts ir sagāzies uz zemes un aizņem daudz vietas. Un liekas, ka neko tur nevar atrast. Bet tad jūs tās pašas grāmatas, pa vienai ņemot, saliekat atpakaļ plauktā. Un, izrādās, ka viņas nemaz tik milzīgu vietu neaizņem un ka tās visas tajā plauktā var salikt." Skaidrojot līdzību, ārste-psihoterapeite mudina stresa situācijās visu darāmo sarakstīt uz lapas vai telefonā, lai acu priekšā ir svarīgākais, ar ko jātiek galā.

Diezgan labi palīdzot arī spēja paskatīties uz saviem stresoriem "no malas" – vai tik tiešām tas, kas mani satrauc, rada tik lielus draudus, kā man šķiet.

Tūlītējs palīgs stresa mazināšanā, šķiet, varētu būt arī dažādi homeopātiski līdzekļi, piemēram, no paaudzes paaudzē daudzinātie baldriāni vai dažādas zāļu tinktūras un kapsulas, kuras sola mūsu ikdienas satraukumu mazināt. Taču to lietošanu Valaine vērtē skeptiski. Ja ir neliels stress, šādi medikamenti drīzāk sniedzot placebo efektu: "Nu, var nedaudz [lietot] to augu preparātu, bet tas ir tuvu placebo efektam, kas to spriedzi pavisam nedaudz mazina. Jūs sajūtat atvieglojumu – man ir kaut kas, kas palīdz."

Taču kopumā ceļš ārā prom no trauksmes, ja tādu cilvēks piedzīvo hroniski, ir domājot par etioloģiju. "Var dzīvot uz medikamentiem, var dzert herbastresus, taču ar laiku tie nepalīdzēs. Ar laiku jums būs jādzer vai nu antidepresanti vai prettrauksmes līdzekļi. Un, protams, simptomu tas noņem, bet vispār nerisina cēloni, kāpēc nonākat pie stresa," stāsta eksperte. Tieši tamdēļ viņa mudina izprast stresa cēloņus, tos pēc iespējas mazināt, kā arī nepieciešamības gadījumā vērsties pie ekspertiem pēc palīdzības.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Revidents / Pārtikas revidents Labsajūta Latvijas Televīzija
0
Stress
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form