Arī tu 'gūglē' simptomus? Svarīgi padomi jēgpilniem meklējumiem
Foto: Shutterstock

Ja, izjūtot sāpes, diskomfortu vai kādu citu netīkamu sajūtu ķermeni, pirksti automātiski uz klaviatūras saspiež "Google" vārdu, tu neesi tāds vienīgais. 2019. gada aptaujas rezultāti Amerikā liecināja, ka teju 90 procenti iedzīvotāju, pirms vēršanās pie ārsta, simptomus izpēta tieši pasaulē populārākajā interneta meklētājprogrammā. Un ar šo soli viss ātri vien var aiziet šķērsām. Šoreiz pastāstīsim par svarīgiem aspektiem, kam pievērst uzmanību, lai ar izmeklētās informācijas "patiesumu" nenodarītu pāri savai veselībai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mājas apstākļos pašam uzstādīt diagnozi – ar šo aspektu grēko daudzi no mums. Nenoliedzami, ja informācijas atlase ir kvalitatīva un tālu no paviršas, tas var būt pat vērīgs ieguvums problēmas risināšanas procesā, taču nereti speciālisti vērtīgo laiku, ko varētu izmantot pacienta ārstēšanai, tērē ačgārno ieteikumu un informācijas pārrunāšanai. "Kad pacients saka: "Es to "ieguglēju"", uzreiz pie sevis nodomāju, tieši cik daudz greizas informācijas tūdaļ dzirdēšu," portālam "Huffinton Post" sacījusi Beta Olera, ģimenes ārste no "Rooks County Health Center" Kanzasā.

Speciāliste piebildusi, ka liela daļa pacientu arī paši apzinās, ka ar šo rīcību sevi nevajadzīgi uztrauc vēl vairāk. "Neviens no mums nevar atturēties! Un es nevienu arī nevainoju," viņa uzsver. No pozitīvā aspekta – milzīgais interneta plašumos pieejamais informācijas daudzums lielai daļai bijis galvenais virzītājspēks uzsākt diskusijas ar speciālistiem, vēloties veikt konkrētas pārbaudes, kas izslēgtu smagu slimību risku.

Galvenais secinājums – "dakteris "Google"" var būt vērtīgs palīgs, taču pie nosacījuma, ka padomus un skaidrojums izskati kritiski. Turpinājumā iepazīsties ar pieciem ieteikumiem, kurus noteikti likt aiz auss.

Pirmā pieturvieta – valsts līmeņa atbildīgās veselības iestādes, slimnīcas, universitātes


Neprecīza informācija veselības jomā internetā ir ārkārtīgi daudz. 2021. gadā viens no vadošajiem ASV veselības speciālistiem Viveks Murtijs dezinformāciju nosauca par vienu no galvenajām sabiedriskās veselības krīzēm – eksperts to saistījis ar izvairīgo attieksmi pret Covid-19 vakcīnām un maksu politiku.


Viens no galvenajiem veidiem, kā veicināt tā saucamo "informācijas pratību", ir meklēt informāciju tikai uzticamos, labi zināmos un respektablos avotos. Viszinošākie par veselību ir tieši jomas pārstāvji – ārsti un citi speciālisti, un ar skaidrojumu meklēšanu veselības iestāžu mājaslapās nevar nošaut greizi, sacījusi Olera. Latvijas gadījumā aktuālu un uzticamu informāciju var atrast, piemēram, Veselības ministrijas mājaslapā un Slimību profilakses un kontroles centra interneta vietnē.

Tāpat ar padomiem, simptomu aprakstiem un citu svarīgu informāciju savās mājaslapās dalās arī lielās un reģionālās slimnīcas, kā arī universitātes un veselības centri. Tāpat dažādās platformās ir izveidotas arī slimību pacientu atbalsta grupas, taču arī tad jebkuru informāciju ieteicams pēcāk pārbaudīt augstāk minētajās vietnēs.

Kvalitatīvs pētījums – kāds tas ir?


Mūsdienu laikmetā esi saņēmuši burvīgu dāvanu – iespēju lasīt augstākās klases pētījumus, nepieceļoties no dīvāna un bez īpašas reģistrācijas. Viena no šādām vietnēm ir "PubMed", kurā iespējams iepazīties ar visdažādāko tematu un līmeņu pētījumiem angļu valodā. Taču arī šajā gadījumā noteikti jāpatur prātā, ka visi pētījumi nav veikti pēc viena standarta.

Ieteikums ir pievērst uzmanību svarīgiem atslēgas aspektiem, piemēram, vai tas veikts akadēmiskā vidē un to pārskatījis jomas eksperts? Tāpat svarīgi noskaidrot, kur tas publicēts un kāds bijis izlases lielums. Noteikti neaizmirsti izlasīt, kādi ir bijuši limitējošie faktori un vai autori godīgi spēj paskaidrot aspektus, kurus neizdevās noskaidrot. Neaizmirsti, ka pētījumi tiek arī sponsorēti, attiecīgi – vai pasūtītājam nav savtīgas intereses, kuras mēģināts caur pētījumu un tā izplatīšanu apmierināt.


Lasot pētījumus, attiecies pret tiem kritiski un neizdari secinājumus tikai pēc skaļiem virsrakstiem vai nosaukumiem. Viena no tēmām, kas cilvēkus īpaši interesē, ir alkohola ietekme uz organismu, taču jau iepriekš portālā "Delfi" esam skaidrojuši, ka šos pētījumus nevar vispārināt primāri tāpēc, ka tie balstās cilvēka godaprātā, attiecīgi – godīgās atbildēs. Ja pētījuma dalībnieks nav atbildējis patiesi, piemēram, cik daudz alkohola vienību dienā patērē, var rasties nepatiesi secinājumi. Korelācija starp konkrētiem lielumiem vēl nav cēloņsakarība, taču savstarpējo alkohola un smadzeņu sarukšanas saistību vari plašāk papētīt šeit.

Individuālās izjūtas ir no svara

Arī tu 'gūglē' simptomus? Svarīgi padomi jēgpilniem meklējumiem
Foto: Shutterstock


Veselības simptomi ir ārkārtīgi dažādi un tie var norādīt uz ļoti atšķirīgām problēmām un saslimšanām – sākot no viegli ārstējamām un beidzot ar patiesi nopietnām. Ja pēc informācijas ieguves un "nosēšanās" prātā jūti, ka meklējumi rezultējušie labsajūtas pasliktinājumā, klāt ir pirmais sarkanais karogs. Tā vietā, lai kristu panikā, nevajadzīgi satrauktu tuviniekus vai pašrocīgi sāktu meklēt ārstēšanas metodes, dodies uz tuvāko slimnīcu, poliklīniku, veselības centru vai piesakies uz vizīti pie speciālista, kurš aci pret aci varēs atbildēm uz visiem jautājumiem. "Es vienmēr pacientiem saku – ja informācijas meklēšanas laikā vairojas trauksmes sajūta, ir laiks zvanīt ģimenes ārstam," tā Olera.

Speciāliste uzsver, ka bieži vien virtuālā klīšana pa interneta plašumiem ievelkas, jo cilvēki meklē mierinājumu līdzcilvēku stāstos. Attiecīgi – kādam citam pie konkrētajiem simptomiem neko nopietnu neatklāja. "Patiesībā tā var būt ļoti nopietna problēma, kuru nepieciešams izmeklēt," tā Olera. "Taču cilvēki atrod pieredzes, kurās līdzcilvēki norāda, ka konkrētie simptomi nieks vien ir." Un tad, lai sevi nomierinātu, pieņem, ka viņu scenārijs ir identisks.

Veic piezīmes


Meklējot informāciju par slimībām, ārstēšanu, profilaksi un citiem aspektiem, kas nākotnē palīdzēs uzlabot veselību, un atrodot faktus, kas piesaistījuši uzmanību, nenoslinko piefiksēt, kur konkrēto informāciju atradi. Ja tas ir bijis medija raksts, saglabā to. Tas palīdzēs diskusijā ar ārstu speciālistam saprast, no kurienes pieņēmumiem "aug kājās", kā arī pārliecināties, vai pacients nav kaut ko pārpratis vai izrāvis no konteksta. Arī Olera šo atzīmē kā problēmu – pacienti kaut kur, kaut ko izlasījuši, bet vizītes laikā nespēj atminēties, kur to atraduši.

Noteikti paturi prātā, ka kompetentam veselības nozares darbiniekiem ir jāspēj un jāvēlas ar tevi par konkrēto aspektu diskutēt. Ja eksperta attieksme ir uzkrītoši noraidoša un viņš pat nevēlas izskaidrot savu viedokli, iespējams, vērts uzmeklēt vēl cita ārsta viedokli. Arī ekspertiem būtu jānovērtē cilvēku rūpes par savu veselību un vēlmi izzināt ar to saistītos jautājumus padziļinātāk.

Šaubu gadījumā – vērsies pie ārsta


Lai gan simptomu "gūglēšana" un jēgpilna pašizglītošanās ir uzteicama, vislabāk un visskaidrāk uz tieši taviem jautājumiem spēs atbildēt speciālists – arī tad, ja saruna notiek virtuālajā vidē. Vērts arī piebilst, ka lielākoties uzticamos avotos par veselības aspektiem viedokli būs izteicis kāds speciālists, attiecīgi – rakstā būs nosaukts arī viņa vārds un profesija, līdz ar to ar tālākiem jautājumiem jau personīgi vari vērsties pie viņa.

Tags

Google Veselības aprūpe Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form