Vispirms svarīgi saprast, kas vispār ir asinsspiediens. Portāls ''Medical News Today'' atsaucas uz Amerikas Slimību kontroles un profilakses centru, kas skaidro – tas ir asins spiediens uz artēriju sienām. Tas dabiski paaugstinās un samazinās. Piemēram, fiziskas slodzes laikā tam ir tendence pieaugt, bet ilgstošas atpūtas laikā samazināties.
Ņemot vērā, ka hroniskas izmaiņas asinsspiedienā ir bīstamas cilvēka veselībai un dzīvībai, šoreiz pievēršamies astoņiem izplatītiem mītiem par hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu un tā ārstēšanu. Atgādinām – ja tev ir aizdomas, ka ciet no hipertensijas, piesaki vizīti pie ārsta, lai kopā ar speciālistu noteiktu precīzu diagnozi.
1. mīts: asinsspiediens nav jāuztver nopietni
Hipertensija noteikti var būt nopietna. Neārstēts paaugstināts asinsspiediens var palielināt dažādu veselības problēmu risku, tostarp sirdstriekas, insulta, nieru slimību, sirds mazspējas, stenokardijas, redzes zuduma, seksuālās disfunkcijas un perifēro artēriju slimību. Hipertensija nodara kaitējumu vairākos veidos. Piemēram, laika gaitā paaugstināts arteriālais spiediens var izraisīt asinsvadu elastības samazināšanos. Kas, savukārt, samazina asiņu un skābekļa daudzumu, kas nonāk sirdī, tādējādi orgānu traumējot. Paaugstināts asinsspiediens arī var traumēt smalkos asinsvadus smadzenēs, kas palielina risku, ka tie tiks bloķēti vai pārplīsīs.
2. mīts: ja man būtu hipertensija, es pamanītu simptomus
Vienīgais veids, kā noteikt hipertensiju, ir asinsspiediena mērīšana. Visbiežāk nav pazīmju vai simptomu, kas vēstītu par paaugstinātu asinsspiedienu. Tieši tāpēc daļa ekspertu to sauc par kluso slepkavu.
3. mīts: kad asinsspiediens sāk reaģēt uz medikamentiem, tos var pārtraukt lietot
4. mīts: hipertensija ir izārstējama
Pašlaik hipertensiju nav iespējams izārstēt. Tomēr ir veidi, kā to pārvaldīt un mazināt tās ietekmi uz veselību. Piemēram, palīdzēt var:
- alkohola patēriņa samazināšana;
- vingrošana;
- stresa pārvaldīšana;
- smēķēšanas atmešana;
- normāla svara saglabāšana;
- medikamentu lietošana.
5. mīts: tikai vīriešiem attīstās hipertensija
Lai arī ikvienam var attīstīties hipertensija, vīriešiem pastāv lielāks risks, ka tā patiesi attīstīsies līdz 45 gadu vecumam. No 45 līdz 64 gadiem, visiem ir vienlīdz augsts hipertensijas attīstības risks. Tiesa, pēc 64 gadu vecuma paaugstināta asinsspiediena risks šķietami pieaug sieviešu vidū, apsteidzot vīriešus.
6. mīts: j hipertensija ir iedzimta, nekas nav līdzams
Tomēr paaugstināts asinsspiediens nav neizbēgams pat tiem, kas var būt ģenētiski uzņēmīgāki. Bieži vien hipertensija attīstās dzīvesveida faktoru ietekmē, piemēram, uztura, ko gēni nekādā mērā neietekmē. 2018. gadā veikta pētījuma autori, kas analizēja 277 055 cilvēku ģenētiskos, dzīvesveida un veselības datus, secināja: veselīga dzīvesveida ievērošana (tostarp veselīgs uzturs, zema nātrija līmeņa izdalīšanās caur urīnu, zems ķermeņa masas indekss un palielinātas fiziskās aktivitātes) ir saistīta ar zemāku asinsspiedienu neatkarīgi no tā, kāds ir asinsspiediena ģenētiskais risks.
Pētnieki arī atklāja, ka veselīga dzīvesveida ievērošana ir saistīta ar mazāku miokarda infarkta, insulta un kombinētu sirds un asinsvadu slimību risku visos asinsspiediena ģenētiskā riska līmeņos.
7. mīts: kļūstot vecākam, hipertensija ir neizbēgama
Neskatoties uz šo pieaugošo izplatību novecojot, noteiktas iejaukšanās dzīvesveidā var ievērojami samazināt augsta asinsspiediena attīstības risku. Tas ietver sāls patēriņa samazināšanu, regulāras fiziskās aktivitātes, smēķēšanas atmešanu un veselīgu uzturu. Protams, arī stresa mazināšana un nomierināšanās taktiku apguve var palīdzēt.
8. mīts: es nelietoju sāli, man nav jāuztraucas par nātrija uzņemšanu
Saskaņā ar Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra datiem aptuveni 40 procenti no ikdienas uzņemtā nātrija daudzuma rodas no desmit pārtikas produktiem:
- maizes;
- picas;
- sviestmaizēm;
- aukstiem un sālītiem gaļas izstrādājumiem;
- zupām;
- burito un tako;
- garšvielotām uzkodām, piemēram, čipsiem, popkorna, krekeriem;
- vistas;
- siera;
- olām.
Īpaši daudz sāls ir apstrādātos pārtikas produktos. Šo pārtikas produktu (tostarp bezalkoholisko dzērienu, šokolādes, čipsu, konfekšu, saldināto brokastu pārslu un ''ātro'' zupiņu) patēriņam var būt liela nozīme arī citu veselības problēmu attīstībā. Piemēram, ''BMJ'' pētījumā, kurā analizēti vairāk nekā simts tūkstošu cilvēku dati, atklāts – par desmit procentiem palielināts ikdienas uzturā uzņemtais pārstrādātās pārtikas daudzums ir saistīts ar ievērojamu vēža riska pieaugumu par vairāk nekā desmit procentiem.
