Bail nomirt vai kļūt trakam. Ko darīt panikas lēkmes laikā

Stresa pilns notikums vai tā saucamais trigeris (kad kaut kas atgādina agrāku pārdzīvojumu un it kā atmet atpakaļ tā laika atmiņās un emocijās) var izraisīt panikas lēkmi, vai arī tā var notikt bez jebkāda iemesla. Katrā ziņā to piedzīvot var būt biedējoši un satraucoši. Dažos gadījumos panikas lēkme var būt mentālās veselības problēmas pazīme. Vai tava sirds kādreiz ir situsies ātri bez redzama iemesla? Vai šķitis, ka nevari paelpot vai skaidri padomāt? Ja tā, iespējams, esi piedzīvojis panikas lēkmi.

Psihologs no Stambulas Onors Bals portālā "Therapy Route" skaidro, kas ir panikas lēkme un kas to izraisa.

Gandrīz visos gadījumos panikas lēkmes ir nekaitīgas, taču tām parasti ir viens vai vairāki simptomi:

sajūta, ka nevari ieelpot pietiekami daudz gaisa;
sāpes krūtīs vai ātra sirdsdarbība;
bailes nomirt vai "kļūt trakam";
karstuma viļņi vai drebuļi;
apreibuma vai reiboņa, vai sliktas dūšas sajūta;
sastingums;
kāju vai roku pirkstu tirpšana;
trīce;
svīšana.

Lielākā daļa panikas lēkmju beidzas desmit minūšu laikā. Tomēr dažos gadījumos cilvēks var ciest no atkārtotām lēkmēm stundām.

Lai gan daudzas panikas lēkmes rodas bez redzama iemesla, daļa sakņojas fobijās vai pagātnes traumās. Daudzi cilvēki piedzīvo vienu vai divas panikas lēkmes, kas bieži vien zūd, tiklīdz stresa situācija vai problēma izzūd.