Jebkura dziedzera traucējumi var radīt dzimumnobriešanas procesa traucējumus un slimības. Šie traucējumi ļoti negatīvi ietekmē bērna fizisko un emocionālo labsajūtu, ka arī rada nozīmīgu hronisko slimību risku nākotnē, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas veidotajā portālā "Veselapasaule.lv" stāsta pediatrs, endokrinologs Jurgita Gailīte.
Kas ir priekšlaicīga pubertāte
Priekšlaicīga pubertāte ir tad, kad bērna ķermenis pārāk ātri sāk pārveidoties par pieauguša cilvēka ķermeni. Pubertāte ietver strauju kaulu un muskuļu augšanu, ķermeņa formas un izmēra izmaiņas. Attīstās auglība.
Par priekšlaicīgu pubertāti zēniem jādomā tad, kad dzimumpazīmes sāk attīstīties pirms deviņu gadu vecuma (palielinās sēklinieku tilpums, parādās apmatojums, aug dzimumloceklis).
Par priekšlaicīgu pubertāti meitenēm jādomā tad, kad dzimumpazīmes sāk attīstīties pirms astoņu gadu vecuma (palielinās krūtis, parādās apmatojums, sākās mēnešreizes).
Kādas ir priekšlaicīgas pubertātes komplikācijas
Īss augums. Bērni ar priekšlaicīgu pubertāti, salīdzinot ar vienaudžiem, sākumā var ātri augt un būt gari. Bet tā kā viņu kauli nobriest ātrāk, tie bieži pārtrauc augt agrāk nekā parasti. Tādējādi pieaugušā vecumā šie bērni var būt īsāki par vidējo garumu. Agrīna priekšlaicīgas pubertātes ārstēšana, īpaši, ja tā rodas ļoti maziem bērniem, var palīdzēt viņiem izaugt garākiem.
Sociālās un emocionālās problēmas. Meitenes un zēni, kuriem pubertāte sākas ļoti agri, var būt apjukuši par to, kas notiek viņu ķermenī. Tas var ietekmēt pašcieņu un palielināt depresijas iespēju vai vielu lietošanas risku nākotnē. Bieži vien šiem bērniem ir arī uzvedības traucējumi: agresija, agrīna seksuāla interese, straujas garastāvokļa izmaiņas un citas problēmas
Simptomu apraksts
- Priekšlaicīga krūšu attīstība, mēnešreizes meitenēm;
- Priekšlaicīga sēklinieku tilpuma un dzimumlocekļa palielināšanās zēniem;
- "Balss lūzums" zēniem;
- Priekšlaicīga apmatojuma augšana padusēs un kaunuma rajonā;
- Akne;
- Ķermeņa smaržas izmaiņas.
Raksturīga arī paātrināta augšana un agrīna augšanas zonu slēgšanās, kas nosaka mazu augumu pieaugušo vecumā. To parāda rentgenoloģiskais izmeklējums kreisajai plaukstai – tiek izvērtēts kaulu vecums.
Cēloņi
Priekšlaicīgas pubertātes cēloni bieži vien nevar atrast. To var veicināt, piemēram, infekcijas, hormonālie traucējumi, audzēji, smadzeņu anomālijas vai traumas. Priekšlaicīgas pubertātes ārstēšanā parasti izmanto medikamentus, lai aizkavētu tās turpmāko attīstību.
Faktori, kas palielina bērna priekšlaicīgas pubertātes risku
- Sieviešu dzimums. Meitenēm ir daudz lielāks priekšlaicīgas pubertātes risks.
- Etniskā piederība. Dati liecina, ka priekšlaicīga pubertāte romu tautības, spāņu izcelsmes, afroamerikāņu bērnus skar biežāk nekā citus.
- Aptaukošanās. Bērniem, kuriem ir ievērojams liekais svars, ir lielāks priekšlaicīgas pubertātes attīstības risks.
- Neatbilstoša dzimumhormonu lietošana. Saskare ar estrogēnu vai testosterona krēmu, ziedi vai citām vielām, kas satur šos hormonus (piemēram, pieauguša cilvēka zāles vai uztura bagātinātāji), var palielināt priekšlaicīgas pubertātes attīstības risku.
- Citi veselības traucējumi. Priekšlaicīga pubertāte var būt McCune-Albright sindroma vai iedzimtas virsnieru garozas hiperplāzijas gadījumā. Tie ir stāvokļi, kas saistīti ar patoloģisku vīriešu hormonu (androgēnu) veidošanos. Retos gadījumos priekšlaicīga pubertāte var būt saistīta arī ar hipotireozi.
- Centrālās nervu sistēmas apstarošana. Audzēju, leikēmijas vai citu stāvokļu staru terapija var palielināt priekšlaicīgas pubertātes risku.
Profilakse
Nevar izvairīties no dažiem priekšlaicīgas pubertātes riska faktoriem, piemēram, dzimuma un etniskas piederības. Tomēr ir lietas, ko varat darīt, lai samazinātu priekšlaicīgas pubertātes risku – nelietot medikamentus, kas var veicināt pubertātes sākšanos, piemēram, recepšu medikamentus pieaugušajiem vai uztura bagātinātājus, kas satur estrogēnus vai testosteronu, kā arī saglabāt veselīgu svaru.
Speciālisti, pie kā vērsties
Ja rodas bažas vai neskaidrības par iespējamu agrīnu pubertāti bērnam, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pediatra. Ārsts sāks izmeklēšanu un nepieciešamības gadījumā nosūtīts uz konsultāciju pie speciālista.
