Bez būstera neiziet no mājas? Cik droši var justies pret Covid-19 vakcinētie

Primārās vakcinācijas efektivitāte un nepieciešamība pēc balstvakcīnas jeb "būstera'' ir šī brīža karstākie temati. Tas, protams, ir loģiski, jo liela sabiedrības daļa savu primāro vakcinācijas kursu noslēgusi pirms sešiem mēnešiem, kas ir vidējā robeža, pēc kuras sāk kristies vakcīnas efektivitāte. Turklāt nupat esam atklājuši jaunu SARS-CoV-2 vīrusa paveidu omikronu, par kuru vēl ir daudz nezināmā, bet kurš, kā lēš eksperti, potenciāli varētu būt vēl lipīgāks par delta paveidu. Līdz ar to aktuāli kļūst jautājumi – cik droši varam justies, vēl gaidot balstvakcīnu, kas ietekmē vakcīnu efektivitātes kritumu un vai ir kāds veids, lai noteiktu, cik ļoti vakcīnas mūs vēl pasargā?

Runājot par vakcīnu efektivitāti, vispirms jāatgādina dažas lietas. Pirmkārt, kā norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore, Latvijas sabiedrības veselības asociācijas priekšsēdētāja un Imunizācijas valsts padomes (IVP) locekle Anita Villeruša, neviena vakcīna nav panaceja jeb brīnumainas iedomātas zāles pret visām slimībām un jau vakcīnu reģistrācijas brīdī neviens no ražotājiem nesolīja, ka jebkura no vakcīnām sniedz simtprocentīgu garantiju nesaslimt. Un varbūtība saslimt ir saistīta ar vairākiem faktoriem – to, cik bieži kontaktējamies ar slimnieku, to, kāda ir mūsu pašu imūnā reakcija un organisma spējas pretoties infekciju slimībām, un to, kā mēs ievērojam citus drošības pasākumus.

Otrkārt, Villeruša uzsver – visas valstī šobrīd lietotās Covid-19 vakcīnas joprojām ir efektīvas un vakcinācija ir vienīgais un labākais veids, kā varam apturēt pandēmiju, kā varam pasargāt sevi, savus līdzcilvēkus un sabiedrību kopumā no Covid-19 saslimšanas.

Tādēļ ne velti ražotāji vakcīnas arī ir pielāgojuši lietošanai bērniem no piecu gadu vecuma, un IVP ir apstiprinājusi to izmantošanu arī Latvijā.

Dažādām vakcīnām efektivitāte atšķiras

Pievēršoties vakcīnu efektivitātei, Villeruša paskaidro, ka vakcīnu efektivitāti mēra, nosakot cilvēka risku inficēties ar vīrusu, salīdzinot to, vai cilvēks ir vai nav vakcinējies.