Foto: Shutterstock
Covid-19 infekcija veica korekcijas mūsu ikdienas ritmā – aptuveni gadu bērni mācījās attālināti, pieaugušie iespēju robežās strādāja no mājām un, ja situācija ģimenē to atļāva, arī mazie bērndārznieki lielākoties palika mājās. Šis laiks tika aizvadīts ar ļoti ierobežotu socializēšanās iespēju, kā rezultātā bija arī maz saslimšanas gadījumu. Tomēr vasarā, kad dzīve bija atgriezusies kaut cik ierastās sliedēs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) stacionārs, kā saka ārste, bija stāvgrūdām pilns ar bērniem. Kā vienu no iemesliem ārste min atslābušo imūno sistēmu, kas pandēmijas laikā piemirsusi par citiem, ar Covid-19 nesaistītiem vīrusiem. Šajā rakstā par to, kā tad īsti strādā mūsu imūnā sistēma un imūnā atmiņa.


Šajā rakstā par to, kā tad īsti strādā mūsu imūnā sistēma un imūnā atmiņa.

Vasarā stacionārs stāvgrūdām pilns

Vasaras periods BKUS bijis gaužām saspringts – strauji pieauga ar Covid-19 nesaistītām infekcijām saslimušo bērnu skaits. Šovasar bija par 30 līdz 50 procentiem vairāk saslimšanas gadījumu atsevišķās diagnožu grupās, salīdzinot ar saslimušo skaitu vasarās pirms pandēmijas, norāda Bērnu slimību klīnikas virsārste Gunta Laizāne. Jūlijā Bērnu slimnīca ziņoja, ka ik dienu vairāk nekā 100 pacientu vēršas pēc palīdzības Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā vemšanas, caurejas jeb diarejas un paaugstinātas temperatūras dēļ. Ārste norāda, ka pacientu plūsmu, kas būs vasaras laikā, aptuveni var paredzēt, pamatojoties jau uz iepriekšējo gadu pieredzi: "Šis gads bija pilnīgi nekontrolējams. Stacionārs bija stāvgrūdām pilns ar pacientiem, kuri gaidīja ārstu apskati neatliekamās palīdzības nodaļā un arī vietu stacionārā, ja bija nepieciešams palikt slimnīcā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!