Foto: Shutterstock
Pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi sabiedrībai liek piedzīvot dažādas emocijas, un tas ir saprotami, taču nepārdomāti izteicieni saistībā ar šo laiku rada vēl lielākus pārdzīvojumus citai cilvēku grupai. Proti, šoreiz par apsaukāšanos, kad daļa sabiedrības atklāti lamā valdību, līdzpilsoņus vārdos, kas sāpina citus – "dauņi", "lohdauņi"...

Lūk, biedrības ieraksts sociālajos tīklos! Izlasi un centies aizdomāties, kādus vārdus izmantot leksikā, paužot savu aizkaitininājumu par kaut ko šai pasaulē!

"Zini, kas nav smieklīgi? Nu tā, ka nemaz? Lasīt jociņu lavīnu par lokainajiem dauņiem, loh-dauņiem un dauņiem valdībā.

Ja mēs spējam mazliet norobežoties no šī žargonvārda, ko izgrūžam pāri lūpām katrreiz, kad jūtamies par kādu gudrāki, tad:

Dauna sindroms tika nosaukts tā atklājēja Džona Lengdona Dauna vārdā. Lengdons Dauns bija izcils zinātnieks un sociālās medicīnas pamatlicējs. Tas ir, – tieši viņš pateica: "Klau, džeki, mēs esam atbildīgi par tiem, kas paši par sevi nevar parūpēties!" Un, lai vārdi saskanētu ar darbiem, iekārtoja Normansfīldas slimnīcu cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kur nodrošināja viņiem iespējami cilvēcīgu dzīvi. Īsāk sakot, nāvīgi kruts, atvērti domājošs čalis.

Cilvēkiem ar Dauna sindromu ir vairākas īpašības, ko mums, "normālajiem", derētu stingri pamācīties. Tās ir:

  • godīgums (cilvēks ar Dauna sindromu nekad nenoorganizēs aizmuguriskas intrigas, lai dabūtu sev kādu labumu);
  • atklātība (teiks, ko domā, neliekuļojot un attiecīgi neaprunājot aiz muguras);
  • rūpīgums (cilvēku ar Dauna sindromu nevar pierunāt haltūrēt. Ja viņš zina, kā jādara darbs, tad viņš to dara perfekti. Vienmēr!);
  • uzcītība (cilvēks ar Dauna sindromu GRIB iemācīties lietas, kas mums šķiet pašsaprotamas. Tāpēc viņš, saņemot atbilstošu atbalstu, ir gatavs mācīties, stundām ilgi ķimerēties un čakarēties, kamēr beidzot amats ir rokā);
  • prasme priecāties par dzīvi (cilvēks ar Dauna sindromu primāri saskata sev apkārt pozitīvo – saulainu dienu, foršus cilvēkus, garšīgas pusdienas. Lietas, ko mēs ikdienā neuzskatām par prieka vērtām).

Jā, cilvēkiem ar Dauna sindromu ir arī intelektuālās attīstības traucējumi. Un lieka hromosoma. Bet tas nepadara viņus par "mazāk" cilvēkiem. Latvijā ir 1282 cilvēki ar Dauna sindromu. Vairums dzīvo ģimenēs. Tas nozīmē, ka ar it kā nevainīgu pazobošanos vari sāpināt vairākus tūkstošus cilvēku. (Un šie jociņi tiešām sāp!)

Ja nu galīgi gribas kādu nosaukt par padumju vai pavisam galīgi dumju, pamēģini lietot kaut ko no šī: negudris, aplamis, aplamnieks, dulburis, nelga, tukšgalvis, tukšpauris, tukšpakausis, biezgalvis, kokapauris, sēnalu pakausis, varapiere, kāpostgalva, āmurgalva, teļapakausis, mazprātiņš, trulprātiņš, tukšprātiņš, plānprātiņš, dumiķis, dulliķis, stulbiķis, stulburis, zābaks, muļķadesa, mūjābelis, ēzeļgalva, aitaspiere; glupiķis; ģeķis.

Bet jociņos par "lokdaunu" izmēģini roku terminoloģijas jaunradē: papildini mājsēdi ar visslēdze, slūžaizvere, bloķmāje u.tml."

Kā portālam "Cālis.lv" norāda biedrības valdes locekle Velga Polinska, pēdējās dienās biedrība saņēmusi vairākus aizrādījumus, ka arī dzīvnieku ķermeņa daļu izmantošana cilvēka īpašību raksturošanai nav korekta. "Jāsaka, ka šoreiz runājam par vārdiem, kas sāpina cilvēkus un līdzcilvēkus. Ja tomēr ir sajūta, ka kāds no minētajiem latviešu lamuvārdiem personīgi aizskar lauksaimniekus un izraisa sirdsēstus pašiem lopiņiem, aicinām izvēlēties un savā leksikā ieviest jebkuru citu no piedāvātajiem variantiem!"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!