Dažādas vielas organismā visbiežāk nokļūst caur muti, plaušām un ādu. Apēdot vai iedzerot vielas, kas organismam ir svešas jeb t.s. svešdabīgās vielas, tās visjaudīgāk asinīs uzsūcas caur tievo zarnu gļotādām, kam ir milzīga platība - 200 m2! Kuņģa sulas un zarnu fermentu ietekmē tās arī sašķeļas. Pēc uzsūkšanās svešdabīgās vielas nonāk aknās, kur daļa no tām tiek aizturētas, bet pārējās iekļūst vispārējā asinsritē, un saindēšanās pazīmes var parādīties pusstundas laikā.
Ļoti bieži svešdabīgās vielas organismā iekļūst caur plaušām. Plaušu alveolu platība ir varena - aptuveni 100 m2 -, un caur to sieniņām indes ātri nokļūst asinīs. Tāpēc jāvairās no sintētiskajām smaržām, ko satur parfīmi, dezodoranti, gaisa atsvaidzinātāji, un putekļiem, kas rodas no sadzīves ķīmijas, matu lakām, veļas pulveriem. Es aizturu elpu, kamēr tieku garām veļas pulveru plauktiem lielveikalā.
Ādas uzdevums ir pasargāt organismu, tāpēc kaitīgo vielu iedarbība caur ādu nenotiek tik ātri. Visvieglāk tai cauri tiek gāzveida un šķidras lipofilas jeb taukus piesaistošas vielas. Ūdenī šķīstošās vielas tiek cauri matiņu porām, turklāt caur sviedrainu un sakarsušu ādu dažādas vielas iekļūst šūnās caur membrānām, tad nonāk asinsritē un pēcāk - dažādos audos un orgānos. Tāpēc dabas līdzekļi pirtī iedarbojas tik spēcīgi, toties vasaras karstumā dažādi dezodoranti var kaitēt vairāk nekā ziemā.
Izrādās, ka svešdabīgās vielas vislabprātāk uzkrājas saistaudos, kaulos un taukos, asinsrite caur taukiem ir lēna, tāpēc bieži vien novājēšana izraisa slimību saasinājumu. Daudzām svešdabīgām vielām tīk uzkrāties ne tikai taukos, bet arī centrālajā nervu sistēmā. Labā ziņa ir tā, ka organisms nemaz nevēlas kļūt par indes depo, tāpēc svešdabīgo vielu metabolismā vislielākā nozīme ir aknām un nierēm, kas dzīves laikā tiek pamatīgi bojātas. Tādēļ vajadzētu rūpēties par savu aknu veselību, bet pārtikas veikalos aknu pastētes - ignorēt. Vēl dabiskā atindēšanās notiek ar sviedriem, asarām, mātes pienu un izelpoto gaisu. Orga-nisma jutība pret kaitīgām vielām dažādos dzīves posmos atšķiras - vissaudzējamākie ir bērni, cilvēki pēc 60 gadiem un, protams, grūtnieces. Turklāt grūtniecības pirmajos trīs mēnešos daudzas vielas var izraisīt embrija attīstībā dažādas anomālijas un kroplības.
Gaļa un zivis satur vairāk pesticīdu nekā augļi un dārzeņi
Pesticīdi ir ķīmiskas vielas un produkti, kas paredzēti augu kaitēkļu, sēnīšu slimību un nezāļu indēšanai, - tos plaši lieto ne tikai kultūraugu augšanas laikā, bet arī augļu un dārzeņu pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā, lai mazinātu zaudējumus. Jau vairāk nekā pusgadsimtu ik gadu pasaulē izmanto vairāk nekā 2,5 miljonus tonnu pesticīdu! ASV Vides aizsardzības aģentūra gaļā un zivīs atklājusi daudz vairāk pesticīdu palieku nekā augu valsts produktos, jo lopbarībai paredzētos augus ar pesticīdiem apstrādā dāsnāk, turklāt tie uzkrājas barības ķēdē. Lielas, treknas un plēsīgas zivis bieži vien ir desmitkārt piesārņotākas nekā tās, kas pārtiek no aļģēm. Taukos rozā lašu vēderiņus un mencu aknas prātīgs cilvēks tikai apskata, bet neēd, lai kā uzturzinātnieki slavētu zivju eļļas labās īpašības.
Vairāk nekā 95% dioksīnu, ko, paši neapzinoties, apēdam, atrodas zivīs, gaļā, piena produktos, olās. Šajos produktos bieži sastopama arī genotoksiska kancerogēna viela aflatoksīns M1, kas īpaši bīstams maziem bērniem. Tajā pašā laikā pasauli pavisam nesen satracināja ziņa, ka vegāni tik ilgi savu pirmdzimto barojuši tikai ar augu izcelsmes pārtiku, līdz mazulis no bada nomiris. Daži ekologi uzskata, ka cilvēka organisms nu jau ir tik piesārņots, ka vajadzētu aizliegt zīdaiņus barot ar mātes pienu!
Parasti jau uztura zinātnieki slavina augļu un dārzeņu lieliskās veselību veicinošās īpašības. Bet viņi nez kāpēc nerunā par pesticīdu atliekām produktos. Un nebrīdina, ka dažādu indīgo vielu kokteilis draud ar lielām veselības problēmām. Tāpēc informāciju nākas meklēt ārzemju pētījumos. Tā, piemēram, Dans Šaplejs (Dan Shapley) no ASV populārākā zaļā laikraksta "The Daily Green News" (http://www.thedailygreen.com) apkopojis 2010. gada piesārņotāko augļu un dārzeņu duci un iesaka vismaz šos noteikti aizvietot ar bioloģiski audzētiem vai neēst vispār - tādējādi esot iespējams pat par 80% samazināt apēsto pesticīdu daudzumu.
Netīro augļu un dārzeņu ducis (ASV, 2010. gada dati):
| Bīstamie produkti, sarindoti pēc pesticīdu daudzuma | Atrasto pesticīdu skaits | Drošāka alternatīva | |
| 1. | Seleriju kāti | 64 | |
| 2. | Persiki | 62 | Arbūzi, apelsīni, greipfrūti |
| 3. | Zemenes | 59 | Vietējās bioloģiskās zemenes, kivi, ananasi |
| 4. | Āboli | 42 | Vietējie bioloģiskie āboli, banāni |
| 5. | Krūmmellenes | 52 | Vietējās meža mellenes |
| 6. | Nektarīni | 50 | Papaija, mango |
| 7. | Paprika | 49 | Zaļie zirnīši, brokoļi, kāposti |
| 8. | Spināti | 48 | |
| 9. | Lapu kāposti | 46 | Sparģeļi, brokoļi, galviņkāposti |
| 10. | Ķirši | 42 | Avenes, dzērvenes |
| 11. | Kartupeļi | 37 | Baklažāni, kāposti, sēnes |
| 12. | Vīnogas | 34 |
Aiz šiem seko salāti, burkāni, pākšu pupiņas, bumbieri, plūmes, gurķi, asie pipari, avenes, apelsīni, ziedkāposti, tomāti, banāni, brokoļi, lielogu dzērvenes, melones, greipfrūti, arbūzi, galviņkāposti, baklažāni, kivi, sparģeļi, zaļie zirnīši, mango, ananasi, cukurkukurūza, avokado un visbeidzot pēdējā vietā - sīpoli.
Protams, šie rezultāti nav akmenī cirsti - katru gadu šis melnais ducis nedaudz mainās. Turklāt tie ir ASV dati. Taču valdošās tendences ir līdzīgas un pesticīdu ražošana - globāls bizness. ASV firmu aģenti čakli rosās arī Eiropā, bet vislielākais pesticīdu patēriņš ir Āzijas un Āfrikas valstīs, kur nedarbojas ne Eiropas Savienības, ne ASV likumi.
Vācijas "Greenpeace" par piesārņotāko produktu ir pasludinājis vīnogas un arī vīnu. Šogad Eiropā par bīstamu tika atzīta paprika: ar pamatīgu troksni vācu un austriešu masu medijos janvārī no veikaliem tika izņemta spāņu paprika, jo tā saturēja bīstamu augšanas hormona etefona devu, bet mēs Latvijā priecājāmies par lētiem saldajiem pipariem... Un vēl - nekad pārtikā nelietojiet citrusaugu mizas, ja vien apzināti negribat aiziet no dzīves! Cerot, ka cilvēki šīs mizas neēdīs, augļus pēc novākšanas pamatīgi apstrādā ar pesticīdiem, lai tie ilgāk glabātos! Tāpēc labākais veids, kā izvairīties no pesticīdu atliekām pārtikā, ir iegādāties bioloģiskās lauksaimniecības produkciju vai audzēt ēdamo pašam. Un lietot sezonai atbilstošus produktus, jo segtajās platībās lieto vairāk ķimikāliju. Un neceriet, ka Latvijas lielražotāji pesticīdus nelieto!
No veģetārajiem produktiem bīstami ir arī rieksti, jo tos pārsvarā audzē valstīs, kur vides aizsardzības prasības ir vājākas nekā pie mums. ASV zemesriekstus un to produktus neiesaka dot maziem bērniem. Briesmu lietas raksta par valriekstiem, pistācijām, Indijas riekstiem.
Daudz pesticīdu lieto arī kafijas plantācijās, taču tie sadegot grauzdēšanas procesā un kafijas lietotājam radot mazāku postu nekā tiem, kuri kafiju audzē. Toties grauzdēta kafija satur vairāk bīstamo poliaromātisko ogļūdeņražu jeb PAO.
Lielāko daļu zaļās un melnās tējas izaudzē jaunattīstības valstīs, kur zemnieki lieto daudz pesticīdu, arī DDT, un beigās vēl defoliantus, lai tējas lapiņas ātrāk izžūtu. Latvijā darbojas līdzīgi: ar raundapa palīdzību panāk vienmērīgu rapša un graudaugu nogatavošanos mitrās vasarās.
Bīstamu pesticīdu avots ir arī kakao un šokolāde - šo produktu paraugos bieži atrasts lindāns, kas izraisa hormonālus traucējumus un vēzi.
Siltajās zemēs audzētās garšvielas un eksotiskās sēkliņas satur daudz pesticīdu, labi, ka mēs šos produktus neēdam karotēm.
Ģenētiski modificētie produkti ir bīstami, jo to gēnos ieprogrammēta paaugstināta izturība pret dažādiem pesticīdiem, tāpēc lauksaimnieki var indes lietot drošāk.
Taču, no vilka bēgot, mums ir visas iespējas saskrieties ar lāci savā virtuvē, jo, centīgi cepot, kūpinot, grilējot un grauzdējot, mēs arī ekoloģiski tīru produktu varam sabojāt, bagātinot to ar PAO - daļu no tiem vaino vēža veicināšanā.
Rakos pa tīmekli, rakstīju un rakstīju, bet beigu beigās sanāca raksts nevis par to, ko pirkt, bet gan to - ko nepirkt... Taču apstākļos, kad naudas maz, ar to laikam jāsāk. •