BKUS: aktivizējas vēdera vīrusi; samazinās Covid-19 pacientu skaits; pieaug ziedputekšņu alerģiju riski
Foto: Shutterstock

Pavasaris šogad tāds "ar zobiem" – siltums vēl negrib mūs aplaimot, lai gan kalendārs rāda, ka laiks jau būtu. Ne velti arī vecmammas allaž piekodina, sak, pavasaris ir viltīgs, – jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem, – no rītiem var būt gauži vēsi, dienas viducī daždien gribas nomest kādu lieku apģērba kārtu, bet vakars pienāk strauji un ar aukstumu. Bērni slimo visu sezonu, arī pavasarī un, protams, ne jau tikai tādēļ, ka būtu saaukstējušies, neapdomīgi izvēloties drēbju kārtu. Apkārt klejo dažādi vīrusi, infekcijas, ko visai viegli saķert jebkur.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rakstā palūkosim kāda situācija šobrīd ir Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā saistībā ar veselības problēmām bērniem, kā arī atgādināsim praktiskas lietas, kas būtu jāzina vecākiem – kā mājas apstākļos palīdzēt pēkšņi sasirgušam bērnam. Un atceries – pavasarī, tāpat kā rudenī, – bērnu vēlams ģērbt kā "sīpoliņu" jeb kārtu kārtām, lai mainīgajos laikapstākļos pēc vajadzības viņu varētu gan atģērbt, gan atkal – iečubināt siltāk.

BKUS Komunikācijas daļas vadītāja Dace Zaldāte-Rozentāle stāsta, ka patlaban pacientu plūsma Bērnu slimnīcas Neatliekamās palīdzības un observācijas nodaļā ir liela, vidēji pēc palīdzības vēršas ap 150 bērniem diennaktī. Teju divām trešdaļām pacientu nav nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, un viņi turpina ārstēšanos mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. Periodiski pacientiem, kuru dzīvība un veselība nav apdraudēta, ir jārēķinās ar ilgu gaidīšanas laiku līdz ārsta apskatei.

Pēdējo nedēļu laikā vairāk ir novērojamas saslimšanas dažādu vēdera vīrusu dēļ, kas liek domāt par nepietiekamu vērību roku higiēnai, pārtikas produktu mazgāšanai un apstrādei, uzsver slimnīcas pārstāve.

Šobrīd aptuveni uz pusi ir sarucis Covid-19 pacientu skaits, kas ārstējas slimnīcā, un aprīļa sākumā nodaļā bija mazāk nekā desmit pacientu.

Tāpat speciālisti aicina pievērst pastiprinātu uzmanību piesardzības pasākumiem ziedputekšņu alerģiju pacientiem, jo, neskatoties uz vēsajiem laikapstākļiem, daba sāk mosties.

Aizdomas par Covid-19 infekciju?


Bērni parasti Covid-19 pārslimo viegli – pirmajās dienās ierasti ir paaugstināta temperatūra un slikta pašsajūta, taču dažu dienu laikā veselība pakāpeniski uzlabojas. Bērniem nav nepieciešama specifiska ārstēšana un viņu pašsajūtu var uzlabot tāpat kā drudža gadījumā, norāda BKUS mediķi.

Kad saslimst bērns, vecākiem mēdz rasties satraukums un neziņa, kā rīkoties saslimšanas gadījumā. Ja brīvdienās nav pieejams atbalsts no ģimenes ārsta, ir grūti patstāvīgi izvērtēt, kad jādodas uz slimnīcu un vai tas ir nepieciešams konkrētajā situācijā.

Pirmajā slimošanas dienā bērns var justies vissliktāk, tādēļ var būt samazināta apetīte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, palielināta miegainība. Bērna veselības stāvoklis ir jānovēro, bet jāatceras, ka arī mēs, pieaugušie, slikti jūtamies pirmajās slimības dienās.

Bērnu slimnīcas speciālisti piedāvā piecus ieteikumus, kā uzlabot bērnu pašsajūtu slimošanas laikā un palīdzēt atveseļoties mājas apstākļos

  • Ja paaugstināta ķermeņa temperatūra bērnam rada diskomfortu (visbiežāk tad tā pārsniedz +39 grādu temperatūru pēc Celsija) bērnam var palīdzēt, dodot ierastos pretdrudža, temperatūru pazeminošus līdzekļus (paracetamolu vai ibuprofēnu saturošus medikamentus).
  • Svarīgi ir izpildīt ārsta rekomendācijas un sekot, vai bērnam tiek dota pareizā zāļu deva un ievērots starplaiks starp medikamentiem. Bērna vecumam un svaram atbilstoša deva ir norādīta katra medikamenta lietošanas instrukcijā. Būtiski ir ievērot arī pareizu zāļu uzglabāšanu.
  • Lai novērtētu medikamenta iedarbību, ir jānogaida vismaz 30-40 minūtes pēc medikamenta lietošanas. Nav nepieciešams pazemināt temperatūru līdz normālai (+36,6 grādiem). Paaugstinātas temperatūras pazemināšanās par vienu grādu ir uzlūkojama kā labs efekts.
  • Pirmās trīs vai četras dienas temperatūra var būt paaugstināta. Vissvarīgāk ir saprast, kā bērns jūtas periodā starp augstās temperatūras epizodēm. Ja bērns labprāt rotaļājas, ēd un jūtas omulīgi, nav pamats satraukumam. Paaugstināta ķermeņa temperatūra ir dabīga organisma aizsargreakcija, lai arī tā var likt bažīties vecākiem par bērna veselības stāvokli. Ja pēc temperatūras pazemināšanās bērns jūtas labāk, tad viņu droši dažas dienas var novērot mājās, sekojot līdzi, vai bērna pašsajūta šai laikā uzlabojas.
  • Covid-19 saslimšanas gadījumā apetīte bērniem samazinās arī garšas un smaržas zuduma dēļ, tāpēc apetītes zudums var būt izteiktāks nekā citās saslimšanas reizēs. Svarīgi ir sekot regulārai šķidruma uzņemšanai un piedāvāt ēdienu mazākās porcijās, bet biežāk, īpaši zīdaiņiem. Ja bērns citādi jūtas labi, nav novērojama samazināta urinācija vai tādas atūdeņošanās pazīmes kā iekritis lielais avotiņš, "iekritušas" acis, raudāšana bez asarām vai izspīlēts vēders, bērns var turpināt veseļoties mājas apstākļos.

Tomēr jaundzimušo bērnu vecākiem vienmēr ir svarīgi situāciju izvērtēt kopā ar speciālistiem. Ja bērns ir jaunāks par vienu mēnesi, obligāti un bez kavēšanās ir jāvēršas slimnīcā, lai ārsti spētu noteikt paaugstinātas temperatūras iemeslu un nozīmēt turpmāko terapiju. Ja bērnam ir no viena līdz trīs mēnešiem, ir nepieciešama tūlītēja ģimenes ārsta vai pediatra konsultācija, lai izvērtētu situāciju un nepieciešamos tālākos soļus. Sākotnēji konsultācija var notikt arī attālināti, kā esošajos apstākļos to piedāvā gan vairāki ģimenes ārsti, gan Bērnu slimnīcas pediatri.

Tāpat ārsta palīdzība nekavējoties jāmeklē, ja bērns sācis elpot smagi, ātrāk un seklāk nekā parasti, ir zilganas lūpiņas vai seja, bērns ir ļoti mazaktīvs, atsakās no dzeršanas, mazi zīdaiņi ēd būtiski mazāk nekā parasti, zīž mazaktīvi, ir miegaini. Ārsta palīdzība vienmēr būs vajadzīga bērniem ar vēl citām sūdzībām bez paaugstinātas temperatūras, piemēram, ja bērnam ir krampji vai grūtības elpot.

Bērnam tek vai ir aizlikts deguns. Saaukstējies?


Kā iepriekš portālam "Cālis" skaidroja ģimenes ārste Aija Šnikvalde, saaukstēšanās ilgst vidēji nedēļu. Visbiežāk tā sākas ar kakla sāpēm, kas ilgst pāris dienas. Vēlāk parādās arī "aizlikts" vai pilošs deguns, klepus. Pieaugušajiem temperatūra parasti ir nedaudz virs 37C (37,2-37,5C), bet bērniem – augstāka. Pirmajās trīs dienās cilvēka organisms ir vīrusu mājvieta, tādēļ šajā laikā būtu ieteicams dažas dienas palikt mājās, lai atpūstos. Organisms ir noguris no nemitīgā skrējiena un ir nopelnījis dažas atpūtas dienas. Pretējā gadījumā cilvēks savu notverto vīrusu, kas izplatās gaisa pilienu ceļā, itin viegli var nodot tālāk gan saviem kolēģiem, gan ģimenes locekļiem, gan dienas laikā sastaptajiem cilvēkiem veikalos, sabiedriskajā transportā un citur.

Vēdera vīruss?


Rudens, ziema un pavasaris – jau tradicionāli ir laiks, kad pastiprināti izplatās dažādas zarnu infekcijas, ko sadzīviski saucam par vēdera vīrusiem. Kā atpazīt, kas ir kas, kā rīkoties un cik ilgu laiku būtu jāatturas no kontaktiem ar citiem cilvēkiem, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste dr. Gunta Laizāne. Pēc Laizānes teiktā, vispopulārākie ir rota un norovīrusi, retāk novēro adenovīrusu. Pret rotavīrusu jau vairākus gadus ir pieejama vakcinācija, un šogad šo vīrusa paveidu novēro mazāk, bet norovīruss patlaban ir ieņēmis kādreiz tik populārā rotavīrusa vietu.

Ārste norāda, ka nav nozīmes mājās censties izzīlēt, kas par vīrusu noķerts, klīniski tos atšķirt ir praktiski neiespējami. Plašāk, kas ir kas, lasi šajā rakstā, kur dr. Laizāne izstāsta detalizētāk, kāds kura paveida vīruss ir.

Daba mostas, bet bērna pašsajūta pasliktinās. Alerģijas!


Polinoze ir alerģija pret ziedputekšņiem. Pirmie simptomi parādās jau februāra beigās – marta sakumā, kad sākas lazdu un alkšņu ziedēšanas laiks. Datu par šīs alerģijas biežumu Latvijā diemžēl nav, taču, piemēram, Lielbritānijā no tās cieš aptuveni 20 procenti no kopējas populācijas.

Gluži kā citām alerģiskajām slimībām, arī šai svarīgs ir ģenētiskais faktors. Ja vecākiem ir alerģija, tad arī bērnam pastāv lielāks risks saslimt.

Polinozes simptomi var parādīties jau no divu, bet biežāk četru līdz sešu gadu vecumam. Alerģija pret ziedputekšņiem var izpausties dažādi gan kā iesnas, gan acu iekaisums, gan astma. Acu asarošana, apsārtums, deguna tecēšana, bieža šķaudīšana – šīs ir tikai dažas no pazīmēm, kas liecina par alerģiju. Tāpat tā var izpausties arī kā vispārējs nogurums un nespēks.

Polinozes radītie simptomi nebūt nav patīkami un apgrūtina cilvēka ikdienu, taču tos ir iespējams mazināt ar medikamentiem, speciālo imūnterapiju, kā arī piesardzību. Piemēram, lai mazinātu ziedputekšņu ietekmi ir ieteicams nedoties pastaigās saulainās un vējainās dienās. Vispiemērotākais laiks šai nodarbei būs uzreiz pēc lietus vai tā laikā. Sevišķi laba pastaigas vieta cilvēkiem, kas sirgst ar polinozi, ir jūra. Savukārt no mežiem un pļavām speciālisti iesaka labāk izvairīties. Bet vēl plašāku informāciju par šo alerģijas veidu vari lasīt šajā rakstā.

Turpinājumā par katru no iespējamām veselības ķibelēm, kas var piemeklēt bērnu pavasara sezonā, lasi portāla "Cālis" arhīva rakstos, un ņem vērā, ka BKUS ir pieejamas arī attālinātas pediatra konsultācijas. Bērnu slimnīcas pediatra konsultāciju var saņemt, zvanot pa tālruni 80708866 darba dienās no pulksten 8 līdz 17, bet brīvdienās un svētku dienās laikā no pulksten 10 līdz 17 pa tālruņa numuru 26112887.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Bērna veselība Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Vēdera vīruss
0
Alerģija
0
Iesnas
0
Saaukstēšanās
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form