Pandēmijas pirmais vilnis, otrais, trešais, un sajūk skaits, bet ir cerība, ka drīz varēsim uzelpot brīvāk. Tad sākas karš, kas satricina ticību cilvēcei un pārliecību par drošu nākotni. Šobrīd visus medijus un sociālos tīklus pārpludina ziņas par finanšu krīzi un aukstu, tumšu un garu ziemu. Cik ilgi vēl? Cik daudz krīžu viens cilvēks spēj izturēt? Kā tikt galā, kad šķiet – esi nonācis dziļā, dziļā bedrē – un nav ne jausmas, kā no tās izkārpīties? Par to podkāstā "Laimes laboratorija" spriedām ar psihoterapeitu Andri Veselovski.
Andris sarunu sāk ar skaidrojumu, ko vispār nozīmē krīze, – tās ir izmaiņas, kas rada stresu. Arī speciālists uzskata, ka izmaiņu pēdējā laikā bijis daudz un tās bijušas nozīmīgas – Covid-19 pandēmija, karš, ekonomiskā krīze... Tas viss atstāj savu ietekmi, bet ir būtiski arī tas, kā cilvēki pārmaiņas uztver. Iespējas var būt dažādas, ieskicē Andris: "Jā, jauns izaicinājums – tiksim galā vai "šausmas, šausmas, slikti, slikti". Otrajā gadījumā baiļu līmenis pieaug, saraukums pieaug, tiek patērēti resursi, lai tiktu galā."
Andris uzskata, ka ir pārāk daudz interpretāciju un informācijas par to, cik viss ir slikti. "Pamata attieksmei būtu jābūt – ir izaicinājums, tiksim galā. Meklēsim risinājumus." Vaicāts par to, cik daudz krīžu viens cilvēks salīdzinoši īsā laikā var izturēt, Andris skaidro: "Mums visiem tā kompensācijas spēja, cik krīžu mēs laika sprīdī varam izturēt, ir dažāda. Un tā ir atkarīga arī no tā, kā ir bijis iepriekš."
