Foto: Shutterstock
Pēcpusdienas miedziņš ir lieta, bez kā daudzi mazi bērni nevar iztikt. Lai mazuļi vakarpusē nebūtu niķīgi un noguruši, viņus vecāki liek gulēt pa dienu. Izrādās, ka ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem neliela pasnaušana dienas laikā nāks par labu. Svarīgi gan ir saprast, cik ilgi gulēt, un tad miegs var palīdzēt uzlabot darbspējas, garastāvokli un labsajūtu.

Tam, ka cilvēks agrā pēcpusdienā nereti jūtas noguris, ir bioloģisks pamatojums, portālā "Psychology Today" skaidro klīniskais psihologs Maikls Brūss. Cilvēka organisms ir radīts tā, lai gulētu pa naktīm un neilgu laiku arī pa dienu. Laikā starp pulksten 13 un 15 cilvēka ķermeņa temperatūra nedaudz pazeminās un izdalās miega hormons, uzdzenot miegu. Lai arī mūsdienu dzīves ritmā diendusa neiederas, cilvēka organismam tā tikai nāktu par labu.

Ja cilvēks atļaujas veltīt laiku gulēšanai, viņa labsajūtai un veselībai ir vairāki ieguvumi. Cilvēks ir motivētāks un enerģiskāks. Palielinās mērķtiecība un apņēmība, kā arī uzlabojas viņu dzīves kvalitāte, jo ir vairāk spēka darboties dažādās dzīves sfērā. Lūk, deviņi ieguvumi no regulāras diendusas.

Diendusa uzlabo modrību. Pat neliela nosnaušanās var sniegt enerģijas lādiņu, kas cilvēkam nepieciešams, lai saglabātu modrību atlikušajā dienas daļā.

Uzlabojas koncentrēšanās spējas un precizitāte. Ja gulēšanas laiks ir pareizi izplānots, tad tas uzlabo cilvēka koncentrēšanās spējas. Arī pēcpusdienā tās būs tikpat labas kā no rīta, kamēr tiem, kas diendusu neievēro, pēcpusdienā ir grūtāk noturēt uzmanību un koncentrēties.

Tu pieņemsi labākus lēmumus. Diendusa uzlabo cilvēka kognitīvās spējas, palīdzot labāk uztvert un izvērtēt informāciju, kā arī pieņemt labākus lēmumus.

Uzlabo atmiņu un spēju mācīties. Miegs ir ļoti svarīgs, lai cilvēks varētu apgūt un atcerēties jaunas lietas. Lai vieglāk apgūtu jaunas lietas, palīdzēt var ne tikai kvalitatīvs miegs naktī, bet arī stundas vai pusotras ilga diendusa ikdienā.

Garastāvoklis kļūst labāks. Ir izpētīts, ka nosnaušanās uzlabo emocionālo stāvokli un ļauj labāk pieņemt dažādas grūtības. Tāpat gulēšana dienas laikā samazina cilvēka noslieci rīkoties impulsīvi.

Palielinās radošums. Pat neliela atpūta var palielināt aktivitāti tajā smadzeņu daļā, kas atbild par radošumu. Tāpat tā uzlabo komunikāciju starp abām smadzeņu puslodēm, kas nozīmē, ka aktivizējas gan radošums, gan spēja analizēt.

Samazinās stress. Īsa diendusa palielina stresa noturību, īpaši gadījumos, kad cilvēks cieš no miega trūkuma. Ir izpētīts, ka gulēšana uzlabo arī imunitāti un stabilizē asinsspiedienu arī stresa apstākļos.

Palēninās novecošanās procesi. Miegs ir lielisks ķermeņa atjaunotājs un cilvēki, kas ļoti rūpējas par savu izskatu, pievērš lielu uzmanību "skaistuma miedziņam". Ja vēlies ilgāk saglabāt jauneklīgu izskatu un pašsajūtu, diendusa noteikti palīdzēs.

Uzlabojas fiziskais sniegums. Augstas klases sportisti un profesionāļu komandas arvien biežāk savā režīmā iekļauj diendusu. Ikvienam, kas vēlas uzlabot savu sportisko sniegumu, miegs ir lielisks sabiedrotais. Uzlabosies ātrums, spēks, reakcijas laiks un citi svarīgi rādītāji.

Lai arī diendusai patiešām ir daudz pozitīvu efektu, tā var atstāt arī negatīvas sekas. Ja guli nepareizā laikā, neregulāri un pārāk ilgi, snaušana pa dienu var negatīvi ietekmēt tava miega režīmu un pasliktināt miega kvalitāti naktī. Tā sekas var būt slikta pašsajūta, nogurums un darbaspēju pazemināšanās.

Ja vēlies, lai gulēšana pa dienu uzlabotu tavu pašsajūtu un sniegumu, ir nepieciešams atrast to dienas laiku, kurā gulēšana neietekmēs tavu spēju aizmigt vakarā. Tāpat nevajadzētu arī gulēt pārāk ilgi, jo, ja ieslīgsi dziļā miega fāzē, pēc tam pamosties būs sarežģīti un iecerētā možuma vietā jutīsi vien nogurumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!