Dermatologs un asistents Rīgas Stradiņa universitātē Raimonds Karls stāsta, kāpēc rodas ādas vēzis. Speciālists uzsver, ka tad, ja cilvēki turpinās neaizsargāties no ultravioletā (UV) starojuma, sabiedrībai var draudēt ādas vēža epidēmija.
Ādas vēža attīstību veicina UV starojums
Agrāk ādas vēzis visbiežāk skāra gados vecus cilvēkus, bet mūsdienās arvien vairāk saslimst gados jauni cilvēki. Ādas vēzis parasti skar saulei pakļautās ķermeņa daļas, jo tā attīstību veicina ultravioletais starojums – gan dabīgais (saule), gan mākslīgais (solārijs). "Ikdienā mēs nepamanām, kā sakrājam savas ultravioletā starojuma minūtes un stundas, kas dzīves laikā summējas mēnešos, un saslimšana ar ādas vēzi pieaug," skaidro dermatologs. "Pašlaik 40–45 gadu vecumu ir sasniegusi tā paaudze, kura pirms 20–25 gadiem aktīvi apmeklēja solāriju, kas arī veicina ādas vēža veidošanos."
Ir vairākas ādas vēža formas. Viena no nepatīkamākajām ir melanoma, kas ir ādas veidojumi ar brūnu vai melnu pigmentu. Taču visizplatītākā ādas vēža forma ir nepigmentētā bazālo šūnu karcinoma, kurai ir vislielākā tieksme attīstīties tajās ķermeņa daļās, kas visvairāk pakļautas saulei, – uz sejas, deguna, pieres, kā arī dekoltētajā daļā un plecu zonā.
Mūsdienās ir izvirzītas jaunas prasības agrīnai ādas vēža diagnostikai, un dermatologi visā pasaulē ikvienu aicina pievērst uzmanību tiem saviem ādas veidojumiem, kuri ir parādījušies nesen un kuri kļūst lielāki vai maina savu formu.
Kā sevi aizsargāt no kaitīgā starojuma
Lai sevi pasargātu no ādas vēža, pavasarī un vasarā jālieto galvassega, saulesbrilles un atklātās ķermeņa daļas jānoklāj ar saules aizsargkrēmu. "Ja jums ir īpaši jutīga āda vai ir bijušas nepatikšanas ar ādas veidojumiem, jālieto krēms ar SPF 50. Gaišai ādai, kad saulē ejat pirmo reizi, tas būs SPF 30, bet ādai, kurai jau ir iedegums, noderēs krēms ar SPF 20."
Jāatceras, ka saules aizsargkrēms uz ādas jāuzklāj 20–30 minūtes pirms iziešanas saulē. Ja krēms nav ūdens izturīgs, tas pēc peldēšanās jāuzklāj atkārtoti. "Taču jāatceras, ka neviens aizsargkrēms neaizsargā simtprocentīgi, tāpēc ik pēc divām stundām tas jāuzklāj atkārtoti! Un vislabākais aizsargs no saules stariem ir atrašanās ēnā tieši dienas vidū," uzsver Karls.
Sabiedrībā joprojām valda stereotips, ka Latvijas saule nav nekāda saule un vasara pie mums ir kā zaļā ziema. Karls uzsver: "Taču būsim prātīgi, jo pastāv atšķirība starp siltumu un ultravioleto starojumu. Pat tajās dienās, kad nav siltāks par +10 grādiem, saules radiācijas un ultravioleto staru intensitāte var būt krietni augsta. Arī dūmakainās dienās, kad nav tiešo saules staru, jābūt piesardzīgiem! Turklāt, atpūšoties pludmalē, jāatceras, ka ūdens un smiltis atstaro un dubulto ultravioleto staru intensitāti."
Īpaši svarīgi no ultravioletā starojuma ir pasargāt bērnus, lai nākamā paaudze būtu vesela. "Pavasarī un vasarā bērnam, izejot ārpus telpām, jābūt galvā cepurītei vai lakatiņam, jābūt saulesbrillēm un apģērbam, kas aizsargā pret sauli, kā arī jāuzklāj saules aizsargkrēms. Ja tagad jaunā paaudze to sāks darīt, pēc 20 gadiem samazināsies ādas vēža slimnieku skaits, bet līdz tam jāsaka, ka dzīvojam ādas vēža epidēmijas priekšvakarā," skarbo patiesību atklāj Karls.
