Godīgi par vīrieša skaistumu jeb arī pērtiķis grib būt smuks

Par “daiļo dzimumu” jau izsenis tiek dēvētas sievietes, bet mūsdienās arī vīrieši iegulda arvien vairāk resursu sava ārējā izskata uzlabošanā. Daļēji tā ir reakcija uz izmaiņām sieviešu prasībās, jo līdztiesības laikmetā “skaistais dzimums” vēlas redzēt sev blakus tikpat daiļu partneri.

Mana vecmāmiņa mēdza teikt, ka “vīrietim ir jābūt tikai nedaudz skaistākam par pērtiķi”, jo ārējais izskats pavisam noteikti nav galvenais vīrieša kvalitātes kritērijs. Nezinu, ko par šādiem komentāriem domāja mans vectētiņš, kurš pēc maniem subjektīviem vērojumiem skaistuma skalā tomēr būtu liekams pāris pakāpes augstāk nekā pērtiķis, bet atceros, ka vectētiņš nelabprāt gāja ar mums uz zoodārzu un cirku, jo, iespējams, baidījās nonākt vidē, kur viņa skaistumu varētu tieši salīdzināt ar senčiem.

Teiciens par vīrieti un pērtiķi ir spilgts apliecinājums tam, ka senāk vīriešu ārējam izskatam netika pievērsta tik liela uzmanība. Jā, sievietes varēja jūsmot par Alēnu Delonu vai Gunāru Cilinski, bet tam nebija tiešas saistības ar “īstu vīriešu” ikdienu, jo neviens neprasīja, lai ierindas vīrietis izskatītos kā modes žurnāla vāka modelis.

Bet arī uz vīriešu centieniem izdaiļot savu ārieni ir vērts skatīties piesardzīgi, jo gana pamācošs ir jau sengrieķu mīts par skaisto jaunekli Narcisu: viņš tik ilgi raudzījās savā atspulgā ūdenī, ka iemīlējās sevī un nomira. Galu galā pat dzīvs pērtiķis ir labāks par beigtu Narcisu.