Antiandrogēnas īpašības
Hormonālās tabletes ar šīm īpašībām samazina bioloģiskos efektus, kas veicina piņņu un/vai apmatojuma rašanos.
Kombinētā orālās kontracepcijas tablete
Hormonālās tabletes, kas satur dažādas sintētisko sieviešu dzimumhormonu - estrogēnu un progestīnu, devas. To primārā funkcija ir aizsardzība no nevēlamas grūtniecības, bet tiek lietotas arī medicīniskos nolūkos - dažādu menstruālā cikla traucējumu novēršanai, endometriozes, piņņu un apmatojuma pārmērīgas augšanas terapijai. Ilgstoša kontraceptīvo tablešu lietošana labvēlīgi ietekmē olnīcu vēža, olnīcu cistu, anēmijas un labdabīga krūts vēža profilaksi.
Dienogests
Viens no jaunākajiem sintētiskajiem progestīniem. Kombinācijā ar etinilestradiolu vai estradiola valerātu dienogests nodrošina efektīvu kontracepciju, regulāru menstruālo ciklu, normalizē ādas tauku dziedzeru funkcijas, labvēlīgi ietekmē ādu un matus.
Endokrīnais dziedzeris
Jebkurš dziedzeris, kas izdala asinīs un limfā esošos hormonus (piemēram, vairogdziedzeris, hipofīze, virsnieru dziedzeris).
Endometrijs
Dzemdes gļotāda.
Estradiols
Sieviešu dzimumhormons, ko ražo olnīcas.
Estrogēni
Dabiskas izcelsmes sieviešu dzimumhormoni. Ir trīs dažādas aktivitātes estrogēnu tipi. Estradiols ir būtiskākais un spēcīgākais estrogēns, kas veidojas olnīcās. Estrogēniem ir nozīme ne tikai menstruālā cikla regulācijā un sievietes organisma sagatavošanā grūtniecībai. Tie ietekmē arī vairāku orgānu, piemēram, asinsvadu, smadzeņu, kaulu, urīnceļu, ādas un matu funkcijas.
Etinilestradiols
Sintētiska estradiola forma, kas ir gandrīz visu orālās kontracepcijas līdzekļu sastāvā.
Olvads
Kanāliņš, caur kuriem olšūna no olnīcas nokļūst dzemdē.
Olnīcas folikuli
Ar šķidrumu pildīti dobumi olnīcās, kas hormonu ietekmē veidojas menstruālā cikla laikā. Folikulam plīstot, atbrīvojas olšūna, kas turpina ceļu pa olvadu jeb notiek ovulācija.
Dzimumhormoni
Hormoni, ko ražo dzimumdziedzeris. Tie ietekmē primāro un sekundāro dzimumpazīmju veidošanos un organismu kopumā.
Hipotalāms
Endokrīnais dziedzeris, kas atrodas smadzenēs. Ražo hormonus, kas kontrolē hormonu sekrēciju hipofīzē.
Luteālā fāze
Laiks pēc ovulācijas līdz menstruālā cikla beigām, kad sākas menstruācijas.
Olnīca
Sieviešu reproduktīvais orgāns, kurā rodas olšūnas un hormoni estradiols un progesterons.
Ovulācija
Ciklisks process, kas notiek sievietes organismā - folikuls plīst un nobriedusī olšūna sāk savu ceļu caur olvadiem uz dzemdi. Tas notiek aptuveni divpadsmitajā līdz četrpadsmitajā dienā pirms nākamajām menstruācijām. Sievietei grūtniecība var iestāties ovulācijas laikā vai dažas dienas pirms un pēc tās.
Olšūna
Sievietes reproduktīvā šūna, kas apaugļota attīstās embrijā.
Perla indekss
Standarta metode, ko izmanto dažādu kontracepcijas metožu efektivitātes salīdzinājumam. Perla indekss apzīmē iestājušos grūtniecību skaitu uz 100 sievietēm, ja attiecīgā kontracepcijas metode tiek lietota vienu gadu.
Hipofīze
Endokrīnais dziedzeris, kas regulē hormonu izdalīšanos organismā.
Progestīni
Sintētiskie hormoni, kas organismā darbojas tāpat kā dabiskas izcelsmes hormons progesterons. Ir divu veidu progestīni: androgēnu (vīriešu dzimumhormonu) atvasinājumi un progesterona (sieviešu dzimumhormona) atvasinājumi. Perorālo kontraceptīvo līdzekļu un hormonu aizstājterapijas līdzekļu sastāvā progestīni ir kombinācijā ar estrogēniem. Mūsdienās vislielākā uzmanība tiek pievērsta jaunās paaudzes progestīnu papildu labvēlīgai iedarbībai.
Progesterons
Hormons, ko pēc ovulācijas ražo olnīcas. Tā ietekmē dzemdes iekšējo audu slānis jeb dzemdes gļotāda kļūst biezāka, sagatavojoties apaugļotas olšūnas uzņemšanai. Tas nodrošina veiksmīgu grūtniecības norisi.
Dzemde
Dobs bumbierveida orgāns, kas atrodas sievietes vēdera dobumā. Tā iekšieni klāj audu slānis - endometrijs, kas reaģē uz dažādām hormonālām stimulācijām menstruālajā ciklā. Dzemdē attīstās embrijs.