Jautājums: Labdien. Ļoti interesējos par man aktuālo jautājumu: pēc iespējas dabīgāka izskata protēzēm. Šobrīd četri priekšējie zobi ir uz tapiņām ar metāla keramikas kronīšiem, taču tie nav mūžīgi, un agrāk vai vēlāk būs jāmaina. Esmu vēl jauna un, protams, ka gribas, lai protēzes būtu pēc iespējas mazāk atšķirīgas no pārējiem zobiem.

Esmu dzirdējusi par implantiem, ko ieskrūvē kaulā, kā arī esmu dzirdējusi to, ka tas aizņem ļoti daudz laika un maksā dārgi. Kādus veidus man ieteiktu un ar kādām izmaksām vidēji ir jārēķinās?

Atbild zobārste Rūta Rastiņa sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes protezēšanas speciālistiem:

Laba diena!

Man būtu jāuzdod Jums daži jautājumi un jāredz zobu rentgeni, lai pateiktu, kad Jums pienāks "agrāk vai vēlāk" laiks. 1. Vai Jūsu priekšzobu kronīši uzcementēti uz sakņu inlejām - metāla sakņu "tapiņām", kas precīzi atbilst Jūsu kanāla formai, atlietas laboratorijā?
2. Vai Jūsu priekšzobu kronīši uzcementēti uz ārsta veidota plombējamā materiāla "stabiņa", kurš balstās uz iecementētas tapiņas, kas nav veidota laboratorijā?
3. Kāda ir sakņu pildījuma kvalitāte, sakņu forma?

Ceru, ka no manis uzrakstītā varēsiet izdarīt secinājumus arī par savu gadījumu.

Zobārstniecības materiālu dzīves ilgums mutes dobumā

VIDĒJAIS kalpošanas laiks plombām, kroņiem, plāksnītēm, ir diezgan līdzīgs un tas ir ap 10 gadu. Ja Jūsu zobi atjaunoti ar variantu Nr2, tad vēl īsāku laiku. Tātad - ap 10 gadu! Tas, savukārt, nozīmē, ka kādam šie veidojumi kalpos 30 gadus, bet kādam tikai 5 gadus, caurmērā starp 10-15 gadiem.

Domās "dzirdu" lasītājus iebilstam nosauktajiem pasaules literatūrā pieejamajiem statistiski vidējiem skaitļiem. Jo daudzi cilvēki uzskata, ka, kamēr plomba, kronis vai tilts "stāv", VISS IR KĀRTĪBĀ.

Sprauga starp zoba audiem un restaurāciju nosaka visu...

Jā, kārtībā ir tikai tikmēr, kamēr šie ārstu veidojumi ir labi piesaistīti pie zobu audiem. Niecīga (mērāma mikronos) mikrosprauga starp materiāliem un zoba audiem, diemžēl, ir vienmēr. (Nekvalitatīva darba gadījumā, protams, lielāka).

Tik daudz pagaidām ir panākts ar šodienas tehnoloģijām un materiāliem. Vēl arvien nav radīts tik "mūžīgs" materiāls, kāds ir vesels, nebojāts, dabas dots PAŠA ZOBS.

Līdz ar pirmo dienu pēc zoba atjaunošanas faktiski sākas baktēriju ieceļošana mikrospraugā un palēnām sāk bojāties atlikušie zoba audi. Tāpat kā atšķiras siekalu mineralizācijas spēja, tāpat katram cilvēkam atšķiras baktērijas (gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi). Jo mazāka siekalu mineralizācijas spēja, jo virulentākas baktērijas, jo ātrāk rodas bojājumi. Daudzu apstākļu sakritība tad arī rada "vidējo dzīves laiku" restaurācijām.

Ja zobs ir "nedzīvs" (depulpēts), pacientam sūdzību var nebūt līdz pilnīgam zoba sabrukumam zem kroņa, tilta. Īpaši tad, ja pacients iet pie zobārsta tikai sūdzību gadījumā.

Ja pacients apmeklē zobārstu reizi gadā, tad kontrolējot zobus klīniski un rentgenoloģiski, katrs defekts tiek pamanīts un salabots laikus. Tas attiecas arī uz kroņiem, tiltiem, plāksnītēm, plombām un ir vienlīdz svarīgi visos gadījumos. Īpaši svarīgi, kad pēc iespējas ilgāk jāsaglabā paša pacienta zobu saknes, kuras taču darbojas kā bioloģiski dabīgi "implanti"... Tiklīdz zoba sakne bojāta kaula līmenī, vairs nav iespējams to lietot turpmākai protezēšanai, neizmantojot dārgas, laikietilpīgas iejaukšanās, bet visbiežāk sakne jāekstrahē (jāizrauj).

Kas vēl iespaido manu kroņu, tiltu, plombu dzīves ilgumu mutes dobumā?

Galvenie faktori, kas pagarina jebkura moderna materiāla vai kroņa dzīves ilgumu mutē ir: 1. Ļoti laba mutes dobuma higiēna un regulāra kontrole pie zobārsta (profilaktiska pieeja!)
2. Kvalitatīvs ārsta (arī tehniķa) darbs,
tai skaitā metodiski skrupulozi izpildītas prasības materiālu cementēšanā un piesaistīšanā pie zobu audiem.
3. Kvalitatīvi materiāli.

Liela nozīme ir arī:

1. Pacienta paradumiem, un sakodiena īpatnībām (piem., zobu griešana naktīs, ļoti cieša sakošana, skābu produktu lietošana, skābes atvilnis) u.c.

2. Dažām veselības problēmām, kuras izraisa siekalu trūkumu vai skābes klātbūtni mutē (piem. diabēts, skābes atvilnis - reflukss, starošana, anoreksija u.c.)

Cik reizes mainīs manus kroņus, tiltus, plombas, plāksnītes?

Viegli izrēķināt, cik reizes katram no mums, kam ir kaut viens labots zobs, dzīves laikā būs jāmaina restaurācija vai jāpārprotezē zobs vai jāmaina tilts. Skaitām tikai pa 10 gadiem uz priekšu...

Tomēr ne gluži, jo tie ir šodienas sasniegumi. Bet zobārstniecības materiāli, metodes un tehnoloģijas attīstās tik ātri, ka visticamāk, pavisam drīz tiks radīti "supermateriāli", kuri tīrā un sakoptā mutē dzīvos daudz ilgāku laiku!

Jūs esat jauna. Jau tas vien, ka Jūs interesējaties par savu zobu tālāko likteni, liek domāt, ka Jūs gādājat par savu zobu veselību. Tātad Jūsu zobu saknes sagaidīs nākošos skaistos porcelāna kronīšus nebojātas.

Kādi vispār ir varianti saknes izmantošanai?

Saārstēta, sapildīta zoba sakne ir labākais nostiprinājums porcelāna u.c. kronim, ja reiz paša zoba kronītis ir zudis (kā tas ir Jūsu gadījumā). Bet ne katra sakne der tālākai lietošanai.

  1. Ja sakne ir bojāta un bojājums nav izlabojams - sakne jāekstrahē (jāizrauj).
  2. Ja saknes daļa kaulā ir par īsu vai citādi anatomiski nederīga, lai tā varētu izturēt mehānisku slodzi - sakne jāizrauj (izņemamas protēzes gadījumā cits risinājums).
  3. Ja atlikušais saknes garums pietiekams, to pagarina ar plombu un uzliek kronīti.
  4. Ja atlikusī saknes daļa īsa, bet izmantojama (domāts garums mutes dobumā un virs kaula līmeņa), tad saknē ievieto savienojošu elementu - saknes inleju.

Kas ir saknes inleja?

Saknes inleja ir savienojošs elements, ko iestiprina zoba saknē, kas savieno sakni un atjaunojamo zoba kronīti, kalpojot tam par pamatu.

To var veidot:

  • ārsts no sagataves (metāla vai stikla šķiedras u.c.);
  • laboratorijā (atlejot saknes kanāla nospieduma precīzu kopiju) no metāla.

Kas ir "kronis"?

"Kronis" ir mākslīgs pārklājums ("cepurīte") uz atlikušajiem zoba audiem vai uz saknes inlejas, kurš reproducē dabīgā zoba lielumu, formu un funkciju, nostiprina un pasargā atlikušos zoba audus.

Tos var veidot no:

  • metāla sakausējumiem,
  • plastmasas vai
  • kompozītmaterialiem,
  • keramikas.

Metāla keramikas kroņi

Tiem zem porcelāna atrodas metāla pamats/karkass. Biežāk izmantojamie metāla karkasi zem porcelāna ir:

  • hromkobalta sakausējums - izturīgs materiāls, kurš ir pelēkā metāla krāsā. Šī krāsa ir jānomaskē, lai nespīdētu cauri porcelānam. Rezultātā porcelānam grūti iegūt īsti dabīga zoba caurspīdīgumu.
  • zelta sakausējums - mīkstāks materiāls, kurš ir salīdzinoši "dzīvākā", zoba tonim tuvākā krāsā. Tādēļ vieglāk ar porcelānu iegūt dabiskam zobam raksturīgo krāsu.

"Tīra" porcelāna kroņi

Tiem, līdzīgi kā metāla keramikai, zem porcelāna veido pamatu (karkasu). Šoreiz tas ir no izturīgākas keramikas materiāla. (Piemēram, alumīnija oksīda vai cirkonija kermikas).

Pēdējā laikā populārākie ir ar itriju stabilizēta cirkonija kroņi, kuri ir gan izturīgi, gan estētiski.

Šie kroņi izskata un caurspīdīguma ziņā atgādina dabiskus zobus. Īpaši, ja tie likti uz dzīviem zobiem, ar plombu atjaunotiem pamatiem vai caurspīdīga materiāla sakņu inlejām.

Ja zem šiem kroņiem ir metāla sakņu inlejas, rodas grūtības ar pelēkā toņa nomaskēšanu, kas izspīd cauri porcelānam. Šo problēmu risina, kroņa iekšpusē ieklājot ļoti plānu kārtiņu zelta.

Arī kroņu gatavošanas metodes ir dažādas. Tās atšķiras gan izmantojamo materiālu un tehnoloģiju, gan laboratorijas iespēju, gan izmaksu ziņā.

Izvēle

Izvēli, kuru kroni gatavot, nosaka uz zoba plānotā slodze, un citi tehniski parametri, kā arī estētiskās prasības un ekonomiskās iespējas.

Optimālos apstākļos gan ar metālkeramiku, gan ar tīro keramiku var izgatavot kroņus, kuri izskatās gluži kā skaistākie dabīgie zobi.

Implants - kad vairs nav savas saknes

Ja nu saknes vairs nevar lietot, vai to sen vairs nav, nākošais solis ir IMPLANTI. To ielikšanas procedūra, šķiet, kļuvusi tikpat ikdienišķa, kā citas jau labi zināmas zobārstniecības procedūras.

Parasti pēc zoba izraušanas jānogaida apmēram 3 mēnešus, pirms var likt implantu. Vēl 3 mēneši jānogaida, pirms var atsegt implantu un top redzama implanta "galviņa", uz kuras būvē nākošo kroni. Kroņa gatavošana notiek līdzīgi, kā uz zoba ar metālkeramikas vai tīrās keramikas kroņiem. Tātad kopumā tas aizņem apmēram 6 mēnešus, kad pacientam jāstaigā ar pagaidu protēzēm.

Ir situācijas, kad implantu un pagaidu kroni uz tā ieliek uzreiz tajā pašā dienā pēc zoba izraušanas. Tādējādi pacientam nav jāpaliek bez zoba nevienu dienu. Tad īstos kroņus gatavo pēc 3 mēnešiem.

Implantu veidi

Ir dažādi ražotāji, kuru implantu dizaini nedaudz atšķiras, bet pamatā tie visi ir skrūves veida implanti ar sekmīgumu 90% uz 10 gadiem. Latvijā populāri ir Zviedrijā, Vācijā un ASV ražotie. Patiesībā ārsti sagaida, ka skrūve kaulā noturēsies visu pacienta mūžu. Varētu būt nepieciešams mainīt vienīgi virsū esošo protēzi.

Ārsts kopā ar pacientu nolemj, kura implantu sistēma tiks lietota. To nosaka pacienta kaula kvalitāte un kvantitāte, kā arī plānotais protezēšanas veids.

Cenas svārstās atkarībā no ražotāju cenām, ārstu un laboratorijas darba izmaksām. Kopējā cena vienam implantātam ar kroni ir ap 1000 Ls, taču samaksa parasti tiek veikta par etapiem, kuri padarīti.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu ārsta e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabā vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!