Cik bieži depresija tiek minēta kā pašnāvības iemesls?
Es teiktu, ka depresija nav nekas neparasts un tā tiek saistīta ar nozīmīgu pašnāvību cēloni. Vēlos arī pieminēt, ka ir smagi piedzīvot pašnāvības domas, jo tās nomoka ilgstoši un grūti. Viens no smagas depresijas simptomiem ir domas par nāvi, pašnāvības plānošana. Depresija ir viena no visizplatītākajām garīgās veselības problēmām ES valstīs. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem katru gadu aptuveni 25 procenti Eiropas pilsoņu cieš no depresijas vai citiem trauksmes stāvokļiem. Cilvēkiem ar depresiju ir 20 reizes lielāka iespēja izdarīt pašnāvību nekā bez depresijas. Pētījumi liecina, ka sievietēm depresija tiek diagnosticēta nedaudz biežāk nekā vīriešiem. Tomēr depresija nav pašnāvība. Pašnāvību ne vienmēr izdara cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem. Sevi nogalina cilvēki, kas pārdzīvo krīzi. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi runāt par veselības uzlabošanas pasākumiem.
Kādi ir biežākie iemesli, kāpēc sievietes cieš no depresijas? Kādos gadījumos ir lielāka apdraudētība?
Saskaņā ar biopsihosociālo modeli, depresiju izraisa sarežģīta sociālo, psiholoģisko un bioloģisko mainīgo kombinācija. Lielākoties depresijai nav viena iemesla, un cilvēks nekļūst nomākts pēkšņi, "vienas nakts laikā". Tas ir pakāpenisks process, ko ietekmē cilvēka bioloģija, pieredze, prasmes tikt galā ar izaicinājumiem, kas rodas, un vide, kurā viņš dzīvo.
Kas attiecas uz sievietēm, pētījumi liecina, un es redzu praksē, ka depresijas risks pieaug vientuļajām mātēm, vecāka gadagājuma sievietēm, kuras dzīvo vienatnē, zaudējot darbu vai ar zemiem finansiāliem ienākumiem. Tāpat sievietēm pēc bērna piedzimšanas ir risks saslimt ar pēcdzemdību depresiju.
Vai ietekmē arī gadalaiki – varbūt rudenī pieaug saslimšanu skaits?
Ir dažādas depresijas formas. Tāpēc ilgstoša skumja, nomākta noskaņojuma norakstīšana uz enerģijas trūkumu un laikapstākļiem, dažkārt ir nepareiza un pat kaitīga. Depresiju klīniski iedala vieglā, vidēji smagā un smagā. Tā var būt gan ar domām par pašnāvību un mēģinājumiem to īstenot, gan bez domām un darbības. Depresija var būt sezonāla, kad simptomi parādās rudenī un ziemā, kad dienasgaismas stundas ir īsākas. Tā var būt bipolāra, citādi pazīstama kā mānijas depresija, kad mijas mānijas un depresijas epizodes. Var minēt arī pēcdzemdību depresiju, maskētu depresiju, kas izpaužas pārsvarā fiziskās sāpēs, un ilgstošu depresiju – distīmiju.
Esot vienam un atgriežoties bijušajā vidē, kur apkārtējie ir pieraduši pie cilvēka "vecās" versijas, bez papildu atbalsta reizēm ir ļoti grūti saglabāt optimismu un integrēt izmaiņas.
Viena no visizplatītākajām depresijas skaidrojošām pieejām ir ķīmiskās nelīdzsvarotības teorija. Tajā nelīdzsvarotību skaidro ar serotonīna trūkumu smadzenēs. Šī pieeja pēdējā laikā ir izraisījusi ievērojamas pretrunas speciālistu vidū.
Ir daudz dažādu depresijas izpausmju. Gadalaiki ietekmē tikai to cilvēku grupu, kas ir jutīgi pret gaismu. Šajā gadījumā efektīva ārstēšanas metode ir gaismas terapija.
Atgādiniet, kādi ir pirmie depresijas simptomi? Kā to nesajaukt ar sliktu garastāvokli? Vai varbūt nevajadzētu gaidīt pirmos simptomus un kaut ko var darīt profilaktiski? Ko?
Galvenie depresijas simptomi ir vairāki: ilgstošas skumjas, sociālās intereses zudums, tas nozīmē – tas, kas agrāk iepriecināja vai kas likās interesants, tagad zaudē nozīmi, ir pastāvīgs enerģijas trūkums – cilvēks jau pamostas noguris. Nemiers, bezmiegs vai pārāk ilga gulēšana, svara izmaiņas arī var būt depresijas pazīmes. Ja šādas sajūtas saglabājas divas nedēļas vai ilgāk, ieteicams konsultēties ar ārstu vai garīgās veselības speciālistu.
Jāzina – ja cilvēkam vienreiz ir bijusi depresija, pastāv liela recidīva iespēja. Tāpēc, lai novērstu depresijas recidīvus vai lai mazinātu depresijai raksturīgos simptomus, var veikt pašpalīdzības pasākumus, piemēram, vingrot, lasīt grāmatas par sevis pilnveidošanas tēmām, praktizēt apzinātību vai meklēt domubiedrus un emocionālo atbalstu.
Kad jāmeklē emocionālais atbalsts?
Emocionālais atbalsts ir gan profilaktisks, gan pēcventīvs pasākums. Prakse rāda, ka cilvēkiem, kuriem ir pieredze ar depresiju, emocionālais atbalsts visvairāk nepieciešams, lai viņi nejustos vieni ar savu slimību un pēc hospitalizācijas, kad cilvēks atgriežas no slimnīcas vai beidz noteikto ārstēšanu un ir grūti atgriezties iepriekšējā dzīvē. Būtībā, tiklīdz ir smaga vai mērena depresija, bieži vien nav iespējams atgriezties pie iepriekšējās dzīves. Cilvēka pārdzīvojumi viņu maina. Un, lai depresija neatkārtotos, parasti ir nepieciešams kaut ko savā dzīvē mainīt. Esot vienam un atgriežoties bijušajā vidē, kur apkārtējie ir pieraduši pie cilvēka "vecās" versijas, bez papildu atbalsta reizēm ir ļoti grūti saglabāt optimismu un integrēt izmaiņas.
Kā var palīdzēt emocionālā atbalsta grupas?
Emocionālā atbalsta grupās cilvēki, kas piedzīvo depresiju, atrod ne tikai drošu telpu, bet arī mācās veidot ilgstošas, nekaitīgas attiecības ar sevi un apkārtējiem. Novēroju – ir redzams "atspulgs" grupā notiekošajam, kad cilvēks atstāj grupu. Tādējādi grupā ir iespēja dziedināt un mainīt iesakņojušos uzvedības modeļus savā tempā.
Grupas ir ilgtermiņa, un cilvēks izlemj, kad ir gatavs grupu beigt. Tas nodrošina drošību, kas ir viens no galvenajiem aspektiem, kas jāmaina.
Ir smagi piedzīvot pašnāvības domas, jo tās nomoka ilgstoši un grūti.
Pētījumi liecina, ka kopiena ir viens no svarīgākajiem aizsardzības faktoriem pret depresiju. Piemēram, mūsu ikgadējām nometnēm (grupas dalībniekiem) ir ārkārtīgi pozitīva ietekme uz emocionālo veselību: depresijas simptomi samazinās par aptuveni 15 procentiem, bet psiholoģiskā veselība uzlabojas par 12 procentiem.
Ideja par ilgtermiņa emocionālā atbalsta grupām radās no manas pieredzes ar smagu depresiju. Tad meklēju un izmēģināju visu veidu palīdzību, bet vienmēr jutos viena savā slimībā. Grupas, kuras es apmeklēju, beigtos pēc dažiem mēnešiem, un man atkal būtu jāatrod kaut kas jauns. Depresija ir nepatīkama slimība, jo cilvēks neapzināti norobežojas no draugiem un ģimenes. Taču būt attiecībās ar citiem, nodarboties ar kādu darbību kopā ar citiem, ir dziedinoša. Tieši tad dzima ideja par ilgtermiņa emocionālā atbalsta grupām un pieņēmu lēmumu, kad man pietiks spēka šo ideju īstenošanai.
Tagad varu tikai priecāties, ka ir izveidojusies ievērojama kopiena, kurā viens otru atbalstām.
