Ja jūs jau labu laiku nespējat tikt galā ar hronisku stresu, tad pastāv liela varbūtība, ka jums ir emocionālā izdegšana, apgalvo psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa. Sarunā ar "Delfi Woman" viņa atzīstas, ka zina, kā tas notiek – pēc savas pieredzes. Ko darīt šādā situācijā un kā līdz tai nenonākt? Par to – turpinājumā. Klātienē par šo aktuālo tēmu Marija Ābeltiņa runās 18. maijā forumā "Līdere".
Emocionālās izdegšanas simptomus nosacīti var dalīt trīs grupās.
Pirmkārt, neefektivitāte. Jūs daudz strādājat, taču rezultāts neiepriecina vai arī nekādi nespējat sasniegt iecerēto, tas, ko agrāk paveicāt pusstundā, tagad neizdodas pat visas dienas laikā. No vienas puses tā var būt itin objektīva realitāte, tomēr nav izslēgts, ka tā ir tikai maldīga sajūta, proti – darbā ir rezultāts, tomēr bez efektivitātes sajūtas.
Otrkārt, nogurums (emocionālais izsīkums). Pastāvīgs nogurums – pat brīvdienās un atvaļinājumā. Tikko bija brīvdienas, bet jau pusstundu pēc ierašanās darbā spēki ir izsīkuši. "Daudzi šajā stadijā drudžaini mēģina mazināt nogurumu, piemēram, visu laiku dzerot kafiju vai iekļaujot uzturā vairāk saldumu, rakstāmgalda atvilktnē glabājot konfektes," skaidro psihoterapijas speciāliste.
Treškārt, emocionālais stāvoklis (emocionāla atsvešināšanās). Jūs izjūtat emocionālu barjeru attiecībā pret to, ko darāt. Marija Ābeltiņa skaidro: "Piemēram, darbā ar klientiem jūs ievērojat, ka viņi jums vairs nepatīk, viss kaitina, jūs kļūstat ļoti sarkastiski, melni jokojat, kas, starp citu, ne pārāk palīdz mazināt stresu, jo tādā humorā ir daudz negatīvā."
Vai ikviens var noģībt kā Ušakovs? Kādi ir skriešanas riski un kā tos nepieļaut 
