Foto: Pixabay.com
Cenu kāpums, bailes no kara, nokaitēta atmosfēra sabiedrībā, problēmas darbā vai ģimenē – tam visam nereti ir tikai viena atbilde: apēst kaut ko garšīgu.

Pašā paradumā "noēst" stresu vēl nav nekā slikta. Ēšanas process nomierina. Problēma slēpjas tajā, ka "garšīgais" parasti ir ātrās uzkodas, cepumi, konfektes, smalkmaizītes, čipsi, šokolādes batoniņi un citi ultrapārstrādāti pārtikas produkti, kuru sastāvā ir daudz cukura un transtauku, kas var izraisīt metaboliskus traucējumus un sirds un asinsvadu saslimšanas. Vai tā būtu neizbēgamā maksa par psiholoģisko komfortu? Nē, patiesībā tādu pašu efektu var panākt arī ar veselīgākiem produktiem!

Viss, kas nepieciešams, – zināt četrus elementus, kas ēdienam piešķir antistresa īpašības: struktūra, garša, temperatūra un gards izskats. Un padarīt to daudz pievilcīgāku ar maģiju, kas slēpjas aiz svešvārda "nadžings".

Garša: saldumu vietā salds

Populārākā izvēle stresa situācijās ir saldumi. Pie visa vainīga garša – stresa laikā izstrādājas glikokortikoīda hormoni, kas aktivizē tos pašus receptorus, kas atbild par cukura uztveršanu. Tādēļ stresa situācijā viss saldais šķiet gardāks, bet roka pati sniedzas pēc kūkas gabala. Un tālāk jau pie lietas ķeras bioķīmija. Efekts atgādina narkotisku pacēlumu. Atšķirība vien tajā, ka kūkā esošais cukurs izraisa nevis tiešu eiforiju, bet stimulē endogēno opioīdu izdalīšanos – "baudas hormonu", ko izstrādā mūsu pašu organisms.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!