Foto: Shutterstock
Ēšana ir dzīvībai svarīgs process, kura laikā mūsu organisms uzņem visas savai darbībai nepieciešamās uzturvielas. Bez dzīvības uzturēšanas aspekta ēšanai var būt arī citi iemesli, piemēram, ēdam, lai gūtu baudu, izjustu jaunas garšas vai vienkārši apmierinātu apetīti. Taču diemžēl ne visi ēšanas iemesli ir tik nevainīgi – ir cilvēki, kas ar ēdiena palīdzību cenšas izbēgt no savām emocijām, kas savukārt var novest pie ēšanas traucējumiem. Šoreiz apskatām kompulsīvo pārēšanos.

Kopā ar "Veselības centru apvienības" (VCA) poliklīnikas uztura speciālisti un Siguldas Sporta centra sporta speciālisti Anitu Baumani, VCA poliklīnikas "Aura" psihoterapeiti Maiju Dubavu un sertificētu uztura speciālisti un uzturzinātnes maģistri Gitu Ignaci skaidrojam, kas ir kompulsīvā pārēšanās, kāpēc tā var būt bīstama veselībai un kā to ārstēt.

Ēšanas traucējumi nav problēma, bet gan atbildes reakcija uz problēmu

Ir trīs veidu ēšanas traucējumi: anoreksija, bulīmija un kompulsīvā pārēšanās. Uztura speciāliste Anita Baumane stāsta, ka jaunākajā medicīnas žurnāla "The Lancet" izdevumā rakstīts – pēdējo 50 gadu laikā palielinājies to cilvēku skaits, kas cieš no ēšanas traucējumiem. Par kompulsīvo pārēšanos un tai raksturīgo viņa saka: "Tā ir nekontrolēta ēšana – zūd kontrole pār ēšanas procesu. Vienā stundā cilvēks var uzņemt vairākus tūkstošus kaloriju. Pēc lielās kaloriju uzņemšanas seko vainas apziņa vai kauna sajūta, kas atkal provocē pārēšanās lēkmi. Citiem vārdiem – tas ir tāds kā aplis, cikls.

Daudzos gadījumos kompulsīvā pārēšanās mēdz būt paralēli bulīmijai – cilvēks pārēdas, bet pēc tam no ēdiena atbrīvojas ar vemšanas, caurejas līdzekļu palīdzību. Šādi ēšanas traucējumi visbiežāk noved pie liekā svara, aptaukošanās – divām trešdaļām cilvēku ar šiem ēšanas traucējumiem ir aptaukošanās. Taču pie kompulsīvās pārēšanās cilvēka ķermeņa svars var būt arī normāls."

Savukārt Gita Ignace atklāj – kompulsīvā pārēšanās ir izplatītākā ēšanas traucējumu forma. Tā tiek dēvēta arī par atkarību no ēdiena, no pārēšanās. Tai raksturīga pārmērīgas uzmanības pievēršana sava ķermeņa svaram un formai, ko pavada neadekvāta, neregulāra vai haotiska barības uzņemšana. Svarīgi saprast – ēšanas traucējumi nav problēma, bet gan atbildes reakcija uz problēmu. Tas nozīmē, ka traucējumu cēlonis ir jāmeklē dziļāk.

Arī Ignace uzsver, ka kompulsīvās pārēšanās gadījumā novērojams biežs cikls – ēst, nožēlot, atkārtot. Ir bieži mēģinājumi svaru samazināt, cilvēkam saprotot, ka diētu ir grūti ievērot, viņš neadekvāti pārtrauc to, uzņemot ļoti lielu produktu apjomu, kam seko vainas un kauna sajūta, un aplis sākas no jauna. Bieži šis ēšanas traucējums (atšķirībā no neirotiskās anoreksijas un neirotiskās bulīmijas) korelē arī ar adipozitāti jeb aptaukošanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!