Kādas izmaiņas notiek cilvēka ķermenī, izlaižot maltītes

Skaidrības labad jāpiebilst – to, kā cilvēka ķermenis reaģē uz šādu rīcību, lielā mērā ietekmē viņa vecums, veselības stāvoklis un sportisko aktivitāšu līmenis, tomēr kopīgas sekas iespējams iezīmēt.

Runājot par ēdienreizēm, mūžam aktuāls jautājums ir par to, cik maltīšu dienā vajadzētu ieturēt. Bieži vien svarīgāk par ēdienreižu skaitu ir uzņemtā ēdiena kvantitāte, izvēlētie produkti, kā arī fiziskā aktivitāte, tāpēc uztura speciāliste Eva Kataja sacījusi, ka piespiest sevi ēst biežāk, nekā gribētos, noteikti nevajadzētu. "Vienam būs labāk, ja ēdīs biežāk un mazākām porcijām, taču citam optimāli būs trīs maltītes dienā."

Kamēr vieni no rītiem ēd pamatīgas brokastis, saucot to par dienas svarīgāko ēdienreizi, citi to izlaiž un guļ līdz pēdējai minūtei. Uz jautājumu, vai brokastis ir ēdienreize, ko noteikti nedrīkst izlaist, dietologs Andis Brēmanis teicis, ka tas atkarīgs no katra dienas režīma – ja ēsts neilgi pirms iešanas gulēt, nav vajadzības sevi spiest ēst. Taču viņš arī norāda, ka brokastu izlaišanai var būt negatīvas sekas, piemēram, cilvēki, kam ir zems cukura līmenis asinīs, ir neproduktīvi – viņiem nebūs spēka ne garīga, ne fiziska darba veikšanai.

Turpinājumā iepazīsties ar skaidrojumiem, kādā veidā izlaista ēdienreize vēl var ietekmēt cilvēka organismu.

Cilvēkiem, kuri vēlas ātri notievēt, regulāra kādas ēdienreizes izlaišana šķiet viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt ķermeņa apkārtmēru. Ir skaidrs, ka šāda rīcība nav veselīga un tiek darīts pāri organismam, neuzņemot nepieciešamās uzturvielas noteiktā daudzumā, taču tas nav viss – lai gan sākumā varētu šķist, ka vēders kļuvis plakanāks un kājas izskatās slaidākas, maltīšu izlaišana var rezultēties "vilka apetītē".

Ja izvairies no brokastu ēšanas, būs grūtāk apmānīt izsalkumu, kas agrāk vai vēlāk piezogas. Tāpat, neregulāri ēdot, ir sarežģītāk izsekot notiesātā ēdiena daudzumam un apēstajām kalorijām, lai varētu konstatēt, vai patērēto skaits nav mazāks par dienas laikā uzņemtajām.

Tiek vēstīts, ka cilvēki, kuri neēd no rīta, bieži vien sevi dienas laikā palutina ar nebūt ne vajadzīgiem našķiem, tādējādi kaitējot savai veselībai. Kādas vēl dzīves stila kļūdas ietekmē pašsajūtu un kopējo veselības stāvokli, lasi šeit.

Vai tu kādreiz esi apēdusi tik daudz, ka pēc maltītes šķietami grūti pat pakustēties? Šāda sajūta pēc ēdienreizes ir nevajadzīga un neveselīga, jo tas nozīmē, ka ēdienu esi uzņēmusi daudz vairāk, nekā ķermeņa funkcionēšanai nepieciešams.

Ja ēdienreizes izlaišanas pamatā ir vēlme notievēt, nevar izslēgt iespējamību, ka rezultāts beigu galā nebūs absolūti pretējs. Izsalkuma sajūta ir normāla parādība, kuru izjūt ķermenis, ja nesaņem pietiekami daudz pārtikas, tāpēc izsalkuma uzplūdos daudzi cilvēki pārēdās, vienā ēdienreizē notiesājot vairāk, nekā būtu apēduši divās kopā.

Ēšana nenoliedzami ir viena no patīkamākajām dzīves baudām, tāpēc cilvēki ar to daudzumiem bieži vien pārspīlē. Vairāk par to, kāpēc daudziem ēdiens nepieciešams arī komfortam, uzzini šeit.

Ja normālā ikdienas uzturā iestājas pēkšņs disbalanss, piemēram, vienu dienu tiek izlaistas brokastis, bet citu – pusdienas, iespējams saskarties ar nogurumu, nespēku, kā arī koncentrācijas problēmām. Tas saistīts ar cukura līmeņa pazemināšanos, kā rezultātā arī palielinās vēlme mieloties ar dažādiem saldumiem.

Ķermeņa degviela ir ēdiens, tāpēc neregulāras izmaiņas ēdienreižu laikos un arī porciju izmēros var rezultēties spējās efektīvi funkcionēt – ķermenim vienkārši nav resursu enerģijas iegūšanai. Spēka trūkuma dēļ biež vien tiek izlaistas arī fiziskās aktivitātes, kas savukārt ir veselīga dzīvesveida pamatā. Tāpat par labu nenāks ēdieni, kas satur daudz cukura un vienkāršo ogļhidrātu, jo tie izraisa straujas cukura līmeņa svārstības asinīs – pēkšņam enerģijas pieplūdumam seko nepārvarams nogurums un nespēks.

Lai rūpētos par savu veselību un pašsajūtu, nepieciešams vērst uzmanību ne tikai ēdienreižu regularitātei, bet arī produktu uzturvērtībai. Šajā rakstā vari iepazīties ar produktiem, kas palīdzēs cīņā ar nogurumu.

Lai gan pirmajā brīdī starp ēdienreižu ieturēšanu un stresu šķietami kopīgu paralēļu nav, tās tomēr ir atrodamas. Izlaista ēdienreize liks pieaugt kortizola jeb stresa hormona līmenim, raksta "Insider". Tā ķermenim ir sava veida spriedze, kā rezultātā stress ņem virsroku pār ikdienu un veselību.

Stress atstāj iespaidu, piemēram, uz intīmo dzīvi, jo ietekmē testosterona līmeni asinīs, kā arī var mazināt iekāri. Tāpat stress atstāj negatīvu iespaidu uz zobu veselību, kā arī veicina sirds saslimšanu risku un apgrūtina emociju kontrolēšanu. Tā kā viens no iemesliem, kāpēc cilvēki izlaiž ēdienreizes, ir tāpēc, ka cer kļūt slaidāki, paaugstināts stresa līmenis šo procesu manāmi apgrūtina. Speciālisti tauku krāšanos uz vēdera saista ar hormona kortizola svārstībām, kā arī vēlmi savu satraukumu un bēdas nomākt ar ēdiena palīdzību. Par vēl citiem veidiem, kādos stress ietekmē ikdienu, uzzini šajā materiālā.

Sabalansēts uzturs un regulāra ēdienreižu ievērošana palīdzēs izvairīties no papildu problēmām. Ja stresa hormona izdalīšanās iemesls ir cits, šeit atradīsi "ieročus", kas var palīdzēt ceļā uz mierīgāku ikdienu.

Lai arī ir iespējams nosaukt dažus veselīga uztura pamatprincipus, piemēram, nepieciešamību lietot augļus un dārzeņus, kā arī dienas laikā uzņemtā ūdens svarīgumu, katram cilvēkam ēšanas paradumi jāsalāgo ar savām vajadzībām. Šajā rakstā ir apkopota bagātīga materiālu izlase, kurā rodami speciālistu komentāri par dažādām uztura tēmām, piemēram, produktu labajām īpašībām, diētām, badošanos u.c.

Ir neskaitāmi daudz veidu, kā skatīties un runāt par veselīgu uzturu, taču tā ievērošana nereti atduras pret laika trūkumu. Viens no variantiem, kā to ieviest savā ikdienā, ir plānot ēdienreizes vairākām dienām uz priekšu, kā to šajā rakstā atklājusi slimnīcā strādājošā māsiņa un uztura pazinēja Klinta Stasjule. Taču arī plānošanas iemesli var būt dažādi, piemēram, veselīgāka maltīte, tievēšana vai specifiska ēšanas veida ievērošana. Lai izdotos atrast sev piemērotāko plānošanas veidu, Klinta iesaka sākumā rast atbildi uz plānošanas mērķi.

Ja zini, ka dienas laikā nevarēsi atturēties no našķošanās, bet vēlies saglabāt slaido līniju, ieteikumu saraksta augšgalā minama veselīgu našķu (burkānu stienīšu, ābolu, pilngraudu cepumu, bezpiedevu jogurta) ņemšana līdzi itin visur, kur dodies. Tos varēsi uzkost brīžos, kad parādīsies izsalkuma sajūta, tādējādi izvairoties no pārēšanās un lieku kaloriju uzņemšanas nākamajā ēdienreizē.