Foto: Shutterstock
Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu no 4. līdz 11. februārim izsludinājusi Sirdslietu nedēļu.

Kā liecina jaunākais "Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums"*, 24 procentiem sieviešu ir paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 mmHg), 61 procentam sieviešu ir paaugstināts sliktā jeb ZBL holesterīna līmenis, 21 procentam – paaugstināts cukura līmenis asinīs, 29 procentiem sieviešu ir liekais svars, bet 30 procentiem – aptaukošanās (ķermeņa masas indekss virs 30), savukārt 15,2 procenti sieviešu ikdienā smēķē.

Jautājumi, kurus uzdot ārstam par sievietes sirds veselību


Ikdienā mums jāpaspēj tik daudz – darbs, mācības, bērnu vešana uz skolu, iepirkumi un ēst gatavošana, mājokļa labiekārtošana, un kur nu vēl laiks, kas jāvelta draugiem, sportam un atpūtai. Tomēr veselība nedrīkst būt šī saraksta beigās. Tāpēc noteikti atrodi laiku, lai parunātu ar savu ārstu par savu sirds un asinsvadu veselību. Ieplāno laiku vismaz vienu reizi gadā, kad aiziet uz profilaktisko apskati pie sava ģimenes ārsta, veikt visas asinsanalīzes un uzdot sev interesējošos jautājumus.

Kāpēc ir svarīgi regulāri pārbaudīt sirds veselību


Zināms, ka sirds un asinsvadu slimības ir galvenais sieviešu nāves cēlonis, bet insulti ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis. Taču labā ziņa ir tāda, ka daudzos gadījumos sirds un asinsvadu slimības ir novēršamas vai noteikti krietni attālināmas. Pat, ja reiz ir noticis infarkts vai insults, ar pareizi ārstēšanu un dzīvesveida izmaiņām iespējams panākt krietnu veselības uzlabojumu. Taču tas iespējams, tikai rūpīgi ievērojot ārsta norādījumus, regulāri pārbaudot veselību, lietojot medikamentus atbilstoši ārsta ieteikumiem un tieši tādās devās, kā noteicis ārsts, kā arī mainot savus uztura paradumus, aktīvāk pievēršoties fiziskām aktivitātēm, samazinot stresu un atmetot kaitīgos ieradumus.

Atceries – sirds un asinsvadu slimības var skart ikvienu! Tāpēc pat tad, ja nav nekādu simptomu, ir svarīgi reizi gadā profilaktiski pārbaudīt savu sirds veselību un aprunāties ar savu ārstu.

Jautājumi, ko uzdot savam ārstam

Jautājumi, ko uzdot savam ārstam, ja tev jau ir diagnosticēta sirds un asinsvadu slimība


Ja tev ir diagnosticēta kāda sirds un asinsvadu slimība, ir normāli uztraukties un vēlēties uzzināt pēc iespējas vairāk par slimību un tās ārstēšanu. Lai atveseļotos pēc infarkta, insulta vai kāda cita sirds un asinsvadu veselības satricinājuma, svarīga sadarbība ar savu ārstu, un jautājumu uzdošana palīdzēs spert pretī soli veselības uzlabošanai.

  • Kādas papildu pārbaudes un izmeklējumi man var būt nepieciešami?
  • Kādas ir manas tālākās ārstēšanās/rehabilitācijas iespējas?
  • Kādas dzīvesveida izmaiņas palīdzēs samazināt slimības sekas?
  • Kādi medikamenti un ārstēšana ir nepieciešama, lai ārstētu slimību? Kādus efektus un ieguvumus sagaidīt no medikamentu lietošanas un ārstēšanas?
  • Kāda ir mana veselības uzlabošanās prognoze un kādi ir ārstēšanās paredzamie rezultāti?
  • Vai man kā sievietei ārstēšanas komplikāciju risks ir lielāks? (Sievietēm ir augstāks asiņošanas un mirstības līmenis dažām sirds un asinsvadu procedūrām.)
  • Vai es varēšu atgriezt veselību un saglabāt iepriekšējo dzīves kvalitāti?
  • Vai man varētu draudēt kāds cits nelabvēlīgs sirds veselības notikums (sirdslēkme, insults utt.)?
  • Cik ilgi jūsu ieteiktās ārstēšanas metodes varētu būt efektīvas? Kad nepieciešams atkārtoti veikt izmeklējumus vai mainīt ārstēšanas metodi?
  • Pie kā es varu vērsties pēc atbalsta (ģimenes ārsta, slimnīcas personāla, pacientu utml.)?
  • Kur meklēt plašāku informāciju par sirds un asinsvadu veselību?

Īpašā pasākumā uzdod jautājumus jomas speciālistiem


Lai pievērstu uzmanību šiem riska faktoriem un uzzinātu vairāk par sieviešu sirds veselību, ikviens aicināts piedalīties tiešsaistes pasākumā "Par sirdslietām ar sirds dakteriem" 4. februārī pulksten 12.

Tiešraidē piedalīsies: Latvijas Kardiologu biedrības prezidents kardiologs prof. Andrejs Ērglis, kustības "Go Red For Women" vēstnese Latvijā kardioloģe prof. Iveta Mintāle, biedrības "Parsirdi.lv vadītāja" Inese Mauriņa.

Tiešsaistes pasākums notiks biedrības "ParSirdi.lv" feisbuka lapā un mājaslapā "Parsirdi.lv". Ikvienam būs iespēja uzdot jautājumu tiešsaistē vai atsūtot uz e-pastu info@parsirdi.lv.

Savukārt no 4. līdz 11. februārim biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu ik dienu savos sociālajos tīklos, kā arī mājaslapā publicēs padomus un ieteikumus sievietes sirds veselības stiprināšanai, bet Stradiņa slimnīcas A korpusa reģistratūrā ikviens apmeklētājs varēs saņemt bezmaksas informatīvos materiālus par sievietes sirds veselību, veselīgu dzīvesveidu un kardioloģes Ivetas Mintāles veselīgā uztura receptes.

Ik gadu februāra sākumā pasaulē tiek atzīmēta "Wear Red Day", kas ir sieviešu sirds veselības veicināšanas kustības "Go Red For Women" akcija un kuras laikā dāmas tiek aicinātas tērpties sarkanā.

Sirds veselības skaitļi, kam jāpievērš uzmanība:

  • Par ideālu asinsspiedienu visos vecumos tiek uzskatīts – 120/80 mmHg. Par paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju var liecināt šādi skaitļi: ≥140/90 mmHg, mērot pie ārsta; ≥135/85 mmHg, mērot mājās;
  • Ieteicamais pulss miera stāvoklī: 60–75 reizes/minūtē;
  • Veseliem cilvēkiem un cilvēkiem ar mērenu/vidēju sirds un asinsvadu slimību risku sliktajam holesterīnam jeb ZBLH ir jābūt 1,8- 2,6 mmol/l**;
  • Cilvēkiem ar būtiski paaugstinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām (augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,8 mmol/l; Cilvēkiem ar zināmu/pierādītu holesterīna izgulsnēšanos sirds vai citās artērijās (ļoti augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,4 mmol/l;
  • Optimālais glikozes ("cukura") līmenis tukšā dūšā: zem 5,5 mmol/l.


*Pētījumu veica Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (identifikācijas Nr.9.2.4.116/I/001 ietvaros 2019. gadā.
**Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!