Kāpēc daži dzīvo ilgāk nekā citi?
Foto: Shutterstock

Janvāra sākumā "The Guardian" vēstīja, ka savu 119. dzimšanas dienu nosvinējis pasaulē vecākais cilvēks – japāniete Kane Tanaka. Ļoti iespējams, šādas ziņas arī tev liek godīgi sev atbildēt, vai gribētu nodzīvot tik ilgu mūžu. Taču, no kā tas ir atkarīgs? Kāpēc daži dzīvo ilgāk nekā citi? Zinātnieki secinājuši, ka to ietekmē dažādi faktori, ieskaitot personības tipu un izvēlēto uzturu, raksta "Discover Magazine".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bieži vien ģenētika un citi faktori tiek izvirzīti kā galvenie, kas nosaka laiku, kas mums atvēlēts uz šīs Zemes, tomēr sava loma noteikti ir arī veselīgiem ēšanas paradumiem, fiziskajām aktivitātēm un regulāriem ārstu apmeklējumiem, norāda eksperti. Lai nosauktu visus faktorus, kuri ietekmē dzīves ilgumu, ar vienu rakstu nepietiks (zinātnieku izveidotajā faktoru sarakstā iekļauts arī izglītības līmenis un miega stundas), tāpēc turpinājumā fokuss vērsts uz dažiem no tiem.

Gēni

Izpētes, kuru galvenie objekti bijuši cilvēki un dzīvnieki, iezīmē tendenci – ja esi piedzimis ģimenē, kurā liela daļa ir "ilgdzīvotāji", t.i., šajā saulē pavadījuši aptuveni 90 gadu, tas var būt viens no atslēgas faktoriem arī tava mūža ilguma noteikšanā. "Gēni pilnīgi noteikti ir ļoti svarīgi, jo īpaši runājot par ekstrēmu dzīvildzi," sacījis Valters D. Longo, Dienvidkalifornijas universitātes "Longevity Institute" pārstāvis.

Kāpēc daži dzīvo ilgāk nekā citi?
Foto: Shutterstock

Ja neesi piedzimis ģimenē ar ideālu gēnu "komplektu", lai nodzīvotu līdz 90 un 100 gadiem un sasniegtu ļoti gadu dzīvildzi, ir jāstrādā un jācenšas daudz vairāk, norāda eksperts. Longo gan brīdina – tas, ka tev ir šie labie gēni, nenozīmē, – vari pilnībā nepievērst uzmanību pārtikai, kā arī kļūt nevīžīgs pret citiem veselības aspektiem. Tie vien negarantē, ka nodzīvosi maksimāli ilgāko iespējamo mūžu. Vēl vairāk, pētījumi liecina, ka gēnu "spēks", paredzot dzīvildzi, ir 20-30 procenti.

Uzturs

Aptaukošanās un tādas slimības kā diabēts var ļoti lielā mērā ietekmēt veselīgu dzīvildzi, teic Nīls Čārness, Floridas štata universitātes "Institute for Successful Longevity" pārstāvis. Un mūsu izvēle dot priekšroku uzturam ar augstu tauku un cukura daudzumu noteikti nepalīdz. Ja mērķis ir nodzīvot ilgu un veselīgu mūžu, Čārness rekomendē vērst uzmanību Vidusjūras diētas virzienā, kurā mazāks uzsvars ir uz gaļu, bet lielāks – jūras produktiem, augļiem, dārzeņiem un riekstiem.


Longo veicis plašu izpēti, kurā dzīvildze skatīta saistībā ar uzturu. Tāpat kā Čārness, arī Longo iesaka uzturu, kura pamatā ir augu valsts produkti, papildinot ēšanas plānu ar jūras veltēm divas, trīs reizes nedēļā. Eksperts gan norāda, ka šajā kontekstā nedrīkst aizmirst arī par mūsu senčiem. Piemēram, cilvēkam no Japānas pastāv lielāka iespējamība nepanest laktozi nekā indivīdam, kurš audzis norvēģu ģimenē. Tāpat Longo uzsver, ka no svara ir arī gavēšanas pauzes katru dienu 12 stundu garumā (piemēram, no astoņiem vakarā līdz astoņiem no rīta).

Fiziskās aktivitātes

Fiziski aktīvs dzīvesveids, kas iet roku rokā ar gēniem un uzturu, arī ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē mūža ilgumu, norāda eksperti. Longo uzsver, ka cilvēki, kuri nodzīvojuši līdz 100 gadu vecumam, pārsvarā bijuši fiziski ļoti aktīvi. Jā, viņi varbūt nav profesionāli sportisti, uzsver speciālisti, taču šo indivīdu ikdiena pielīdzināma lauksaimnieku vai ganu dzīvei – tas nozīmē, ka viņu dzīvesveidā un ikdienas rutīnā jau iekodēts liels daudzums fizisko aktivitāšu.

"Centers for Disease Control and Prevention", kā arī Pasaules Veselības organizācija pieaugušam cilvēkam rekomendē nodarboties fiziskām aktivitātēm vismaz 150 minūtes nedēļā, ietverot aerobo un muskuļu stiprināšanas treniņu kombināciju.

Medicīniskie sasniegumi un tehnoloģijas

Kāpēc daži dzīvo ilgāk nekā citi?
Foto: Joseph Chan / cc


No vakcīnām līdz elektrokardiostimulatoriem – daudzi medicīniskie atklājumi virza mūs tuvāk ilga mūža mērķim, savā ceļā novēršot vai samazinot smagu un pat letālu slimību risku. Taču, kā uzsver eksperti, nozīme dzīves kvalitātes noteikšanā un potenciāli pat dzīvildzes pagarināšanā var būt arī modernajām tehnoloģijām.

Piemērs absolūti vienkāršs – ģimene senioram palīdz apgūt e-pasta izmantošanas smalkumus. Šis var būt viens no rīkiem, kas palīdz komunicēt virtuālajā vidē, kā arī mazina izolētības sajūtu, tādējādi uzlabojot veco ļaužu dzīves kvalitāti. Čārness vērš uzmanību arī uz tādu atklājumu kā bezpilotu automašīnas, kas varētu mazināt senioru risku nonākt dažādu negadījumu epicentrā un līdz ar to paildzināt dzīves ilgumu. Kā piemērus eksperts min nespēju reālistiski noteikt distanci, kā arī ceļa zīmju un luksoforu laicīgu neievērošanu.

Personība

Visbeidzot pienācis laiks novērtēt indivīda personību, kas nebūt arī nav mazāk svarīga. Piemēram, cilvēki, kuriem piemīt apzinīgums (tas nozīmē, ka viņi visticamāk ir labi organizēti, atbildīgi un disciplinēti), dzīvo ilgāk, teic Andželīna Satina, Floridas štata universitātes profesore. Satina, kura vadījusi plašu izpēti par tēmu "personība un dzīvildze", norāda, ka šī rakstura iezīme "strādā" cilvēka labā vairākos veidos – piemēram, apzinīgi cilvēki mēdz daudz vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam, tajā ietverot regulāras aktivitātes, nesmēķēšanu un vēršanos pie speciālistiem arī tikai preventīvos nolūkos.

Eksperte turpina, norādot – jo apzinīgāks cilvēks, jo potenciāli mazāks risks attīstīties hroniskām slimībām. Tāpat šī īpašība saistīta ar zemāku stresa līmeni un veselīgākām savstarpējām attiecībām, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti un, iespējams, arī dzīvildzi.

Tags

Fiziskās aktivitātes Veselīgs dzīvesveids Vidusjūras diēta
0
Aptaukošanās
0
Veselīgs uzturs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form