Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, alkohola patēriņš pēdējos gados ir pieaudzis. Ja 2014. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija deviņi litri, tad 2018. gadā tas jau sasniedzis 11,1 litru. Turklāt neapstrīdama ir arī alkohola ietekme uz cilvēka veselību – joprojām ik gadu vairāki desmiti cilvēku zaudē dzīvību ceļus satiksmes negadījumos, kas izraisīti, vadītājam esot alkohola reibumā. Cietušo skaits šādos negadījumos mērāms simtos.
Tāpat Latviju var uzskatīt par sava veida līderi alkohola lietošanas ziņā. Lai arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka ir valstis, kurās alkoholu lieto vairāk un biežāk nekā Latvijā, alkohola atkarības ziņā Latvija vismaz Eiropā ir līdere. Kā liecina 2016. gada dati, apmēram 10 procenti Latvijas iedzīvotāju cieš no alkohola atkarības. Īpaši bieži ar problēmām saskaras vīrieši, jo teju katrs piektais ir atkarīgs no alkohola.
Runājot par alkohola atkarību, jāņem vērā, ka tā ir hroniska slimība, nevis rakstura vājums. Turklāt tā ir slimība, no kuras iespējams izvairīties salīdzinoši vienkārši – izvairoties no alkohola lietošanas. Kā raidījumā ""Viņa" skaidro" atklāja narkoloģe Ilze Maksima, katra nākamā alkohola glāze ir solis tuvāk atkarībai. Nav iespējams pateikt, kad neapdomīga grādīgo dzērienu lietošana pārvērtīsies atkarībā.
Alkoholisms ir biopsihosociāla slimība, kas nozīmē, ka tās attīstību ietekmē plašs faktoru loks – gan iedzimtība, gan cilvēka psiholoģiskais stāvoklis, gan draugu loks un sabiedrības attieksme pret alkoholu. Maksima raidījumā uzsver, ka bioloģiskajam faktoram ir ļoti liela nozīme, un cilvēkiem ir tendence to neņemt vērā. Ja tuvinieku lokā kāds cieš no alkoholisma, tad risks pašam kļūt par alkoholiķi ir krietni augstāks. Cilvēki bieži dzīvo pārliecībā, ka uz viņiem tas neattiecas. "Jā, tas viņu var neskart, ja viņš nesāk kaut ko lietot un eksperimentēt," atgādina narkoloģe.
Jau iepriekš rakstīts, ka alkohola lietošana ietekmē teju visus cilvēka orgānus, kā arī palielina onkoloģisko saslimšanu risku. Grādīgie dzērieni var būt iemesls vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām un akūtiem stāvokļiem. Ne velti daudz runāts par to, ka alkohola lietošana negatīvi ietekmē aknu veselību. Tā lietošana var izraisīt aknu aptaukošanos, aknu cirozi, aknu vēzi un akūtu aknu hepatītu.
PVO dati liecina, ka alkohola lietošana ietekmē ne vien cilvēka veselību, bet arī dzīvildzi. 2016. gadā no aknu alkohola izraisītas aknu cirozes miruši 232 cilvēki, bet no alkohola izraisīta vēža – 398 cilvēki.
Alkohola lietošanas paradumus un ietekmi uz veselību vari aplūkot infografikā.
