"Ai, man kaut kas ar hormoniem nav kārtībā," – šāda frāze nereti dzirdēta arī saistībā ar auglību. Taču ginekoloģe-endokrinoloģe Natālija Bērza mudina nepiedēvēt hormoniem superspējas un nenodarboties ar pašdarbību, skrienot nodot hormonālās analīzes, lai paša spēkiem tās censtos interpretēt. Par to arī šajā sarunā ar ārsti – cik liela loma ir hormoniem auglības jautājumos, kāda ir ārstu taktika, cenšoties palīdzēt saprast neauglības iemeslus, un kādi ir algoritmi konkrētās situācijās, kāpēc ir jāpievērš uzmanība liekajam svaram vai, gluži pretēji, nepietiekamam ķermeņa masas indeksam.
Vai hormonus un reproduktīvo veselību kopumā iespējams "piemānīt" un sakārtot sistēmu arī bez medikamentiem, mainot tikai uzturu, ieviešot fiziskās aktivitātes un kopumā mainot dzīvesveidu uz veselīgāku? Dzirdēti visādi nostāsti...
Ir divu veidu cilvēki – racionāli un nedaudz emocionālāki, kuri vēlas vienu vitamīna tableti, pēc kuras viss dzīvē sakārtosies. Visus pacientus nevar ielikt vienā grozā. Ir pacienti, kuriem obligāti vajag medikamentus, bet viņi to nevēlas pieņemt. Ir pacienti, kuriem ieteicams mainīt dzīvesveidu, bet medikamenti ir tikai sekundāri.
Piemēram, ir vīrietis ar spermas analīzi, kur ir ļoti maza spermatozoīdu koncentrācija. Ar to, ka viņš mainīs dzīvesveidu – atmetīs smēķēšanu, uzlabos uzturu, sāks vingrot –, ar vislielāko varbūtību, ja šai problēmai ir ģenētisks iemesls, viņš neko nepanāks. Pastāv iespēja, ka viņš tikai nedaudz uzlabos spermas analīzes. Tomēr ar to nebūs pietiekami, lai partnerei grūtniecība iestātos dabīgi.
Ir vīrieši, kuriem analīze ir tikai nedaudz izmainīta, bet nepietiekama, lai sievietei iestātos grūtniecība. Viņš, piemēram, ir ar lieko svaru, smēķē, nevingro, viņam ir sēdošs darbs, viņš neēd dārzeņus. Ja šis vīrietis mainīs dzīvesveida paradumus, pastāv liela iespēja, ka viņam spermas analīzes uzlabosies, un ļoti liela iespēja, ka dabīga grūtniecība partnerei iestāsies.
Šo piemēru allaž stāstu studentiem. Man bija paciente, kurai neiestājās grūtniecība, un viņa aizgāja pie viena "speciālista", kuram nebija atbilstošas izglītības ginekoloģijā un kurš ne vienmēr strādāja pēc medicīnas principiem, kas balstīti pierādījumos. Šis "speciālists" pielieto metodi, kas perfekti der pacientiem ar lieko svaru un pierādītu glutēna nepanesību, bet manai pacientei tādas nebija. Šis "speciālists" sievietei nozīmēja diētu, pēc kuras viņai izbeidzās menstruācijas vispār, nevis viņa palika stāvoklī. Diēta un dabīgās izejvielas nebija šai sievietei piemērotas. Tā bija ogļhidrātus izslēdzoša bezglutēna diēta, ko sauc arī par auglības diētu. Tā kā manai pacientei bija pilnīgi cits neauglības iemesls, šī diēta nodarīja tikai ļaunu. Pēc tam mums vajadzēja pusgadu, lai sievietei atjaunotu menstruālo ciklu, un tagad viņa ir mamma brīnišķīgiem bērniem.
