Ieteikumi, kā sevi pasargāt no saules kaitīgās ietekmes, mūsdienās visiem ir zināmi – jāapsedz āda, dzimumzīmes un jūtīgākās vietas, jāizvairās no atrašanās saulē vasaras dienās laikā no plkst. 10 līdz 14, lai nesaņemtu ultravioleto(UV) starojumu pārāk lielās devās, kā arī sauļošanās laikā vienmēr jālieto saules aizsargkrēms.
Žurnāla Science aprakstīti vairāki pētījumi un eksperimenti, kuros pētnieki saka, ka ar to vien varētu arī nepietikt, lai pasargātu sevi no ādas vēža. Laboratorijā pētot cilvēka šūnas, kā arī peles, viņi atklājuši, ka melanīnam, ko organisms izstrādā, lai ādu aizsargātu no UV starojuma un bojājumiem, ir arī savi sliktie efekti. Turklāt saules staru izraisītais kaitējums var turpināt darboties arī pēc tumsas iestāšanās.
Duglas Brašs (Douglas Brash), ārstnieciskās radioloģijas un dermatoloģijas profesors Jeilas universitātes medicīnas skolā, un viņa kolēģi skaidro, ka melanīna izdalei ir ilgstošs efekts – gan pozitīvs, gan vēl vairāk negatīvs – kas izpaužas līdz pat trīs stundu laikā pēc uzturēšanās saulē. Tas var nozīmēt, ka ādas vēža risks, ko rada UV starojums, var turpināties arī tumsā.
Melanīnam būtu jābūt organisma dabīgajai aizsardzībai pret saules iedarbību. Tas izdalās kā reakcija uz UV starojumu un aizsargā ādu no apdegšanas, kā arī šūnas DNS izmaiņām, kas izraisa vēzi. Tomēr, kad zinātnieki pakļāvuši peļu šūnas UV starojumam, tie atklājuši, ka melanīnu ražojošās šūnas radījušas mutācijas vēl trīs stundas pēc tam, kad tās UV starojumam vairs nebija pakļautas. Tās pašas šūnas albīnām pelēm, kurām nav melanīna, neuzrādīja šo efektu. Arī cilvēka melanīnu saturošajās šūnās pēc ilgstošas saules staru iedarbības radušās šīs graujošās izmaiņas.
Ilgais laiks, kurā turpinās starojuma sliktā ietekme, pārsteidzis pētniekus. Tās esot izmaiņas, ko var salīdzināt ar dinozauru ēras laikā notikušām pārmaiņām, kuras notikušas dienas laikā. Reiz aktivēts, melanīns var turpināt savu degradējošo darbību. “Ja tiek radītas augstas enerģētiskās vērtības šūnas, enerģijai kaut kur jāpaliek,” žurnālā The Times skaidro pētnieks. Dažos gadījumos tā nonāk DNS un turpina iedarboties uz normāla koda DNS stundām ilgi.
Labās ziņas ir tās, ka šo procesu var traucēt un apturēt, ja minēto enerģiju var izvadīt. “Ja iespējams novirzīt enerģiju uz citu molekulu un pārvērst karstumā, tā vairs nerada problēmas,” skaidro pētnieks. Pētījumā viņš eksperimentējis ar dažādiem elementiem, tostarp E vitamīnu, kas ierobežojis kaitīgos augstas enerģijas aģentus, kā arī kojicskābi, kam ir balinošs efekts, un kas samazināja kaitīgo enerģiju par 85%.
Tomēr nav skaidrs, kā šos elementus lietot, un tas, cik ilgi pēc uzturēšanās saulē tie jālieto. Atklājumi gan arī pārliecinoši parāda, ka saules aizsargkrēma lietošana sauļošanās laikā varētu būt tikpat svarīgi, kā tā uzklāšana laikā pēc sauļošanās. Tā kā pašlaik tas vēl tiek pētīts, zinātnieki mierina, ka panikai nav pamata, vienkārši jālieto saules aizsargkrēms, kas bloķē UV staru iedarbību, un novērsīs dažu minēto kaitīgo procesu sākšanos – jo mazāku devu starojuma saņemsiet, jo labāk. Tomēr, ja pētījumi apstiprinās teoriju, zinātnieki var ieteikt turpmāk aizsargkrēmu lietot arī kādu laiku pēc sauļošanās.
Kādēļ UV starojums ir slikts?
Šie stari ir kancerogēni – veicina vēža rašanos
UV starojuma ietekmē iet bojā ādas kolagēns, āda zaudē elastīgumu un rodas grumbas
UV stari kaitē acīm, kairina tās un veicina saslimšanas
Pārāk daudz UV staru var nomākt imūnsistēmu, kas var radīt infekciju risku
