Foto: Shutterstock

Laikā, kad Latvijā izsludināta ārkārtas situācija medicīnā saistībā ar Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, priekšplānā izvirzās jautājums par iespējām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus cilvēkiem, kuri sirgst ar citām kaitēm. Soctīklu lietotāju vidū uzmanību izpelnījies kāds ieraksts, kurā norādīts uz Latvijas pacientu tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus kādā citā ES dalībvalstī. Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga šo iespēju apstiprina, skaidrojot, ko tā īsti ietver.

Štālberga norāda, ka šāda iespēja tiek nodrošināta jau vairākus gadus. Pārrobežu veselības aprūpes Direktīva paredz, ka var saņemt izdevumu atlīdzību par citā ES dalībvalstī, Norvēģijā, Islandē, Šveicē un Lihtenšteinā saņemtu plānveida veselības aprūpi, vēstīts "vmnvd.gov.lv". Latvijas iedzīvotāji var saņemt atlīdzību atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem, kādi ir spēkā Latvijā.

Saņemot veselības aprūpes pakalpojumu citā dalībvalstī, pacients saņems no savas valsts tādu summu, kāda par šo pakalpojumu ir noteikta pacienta piederības dalībvalstī (šajā gadījumā – Latvijā), bet ne vairāk kā pacients samaksājis par šo pakalpojumu. Atmaksāti tiks tikai tie veselības aprūpes pakalpojumi, kas piederības valstī tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem. Taču pacients pats nodrošina un apmaksā transporta un uzturēšanās izmaksas, kā arī sākotnēji norēķinās ar veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju.

Uz jautājumu, vai iespēja saņemt atlīdzību attiecas uz pilnībā visiem Latvijas iedzīvotājiem un visiem veselības aprūpes pakalpojumiem, Štālberga atbild apstiprinoši, taču uzsver vairākus svarīgus punktus:

  1. Latvijas Republikā (LR) šim pakalpojumam ir jābūt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu "grozā";
  2. Iedzīvotājam ir jābūt tiesīgam LR saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (t.i. sociāli apdrošināts LR sistēmas ietvaros);
  3. Pakalpojumu saņemšana attiecas uz ES dalībvalstīm;
  4. Atmaksa tiks veikta tikai LR tarifa apmērā. Starpība būs jāsedz no saviem līdzekļiem, tajā skaitā transportēšanas un uzturēšanās izmaksas jāsedz pašam pacientam.

Pakalpojuma sniedzēju ārzemēs, šajā gadījumā – ES ietvaros, iedzīvotājs meklē un izvēlās pats, teic Štālberga. Taujāta, vai Covid-19 pandēmijas laikā šīs direktīvas darbības nosacījumi ir mainījušies, NVD pārstāve atbild noraidoši. "Jāņem vērā valstīs noteiktie nosacījumi un prasības atbilstoši uz ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos, pakalpojumu saņemšanas kārtību," tā Štālberga.

Pirms pakalpojuma saņemšanas iedzīvotājam ieteicams interesēties NVD, vai šāds pakalpojums ir LR valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā un kāds ir valstī noteiktais tarifs, kas tiks apmaksāts. Lai to noskaidrotu, jānosūta precīzs plānotā pakalpojuma nosaukums, manipulācijas nosaukums, plānotais uzturēšanās dienu skaits slimnīcā un cita pieejamā informācija uz nvd@vmnvd.gov.lv.

Pēc Direktīvas par pārrobežu veselības aprūpi ieviešanas pacienti var iegādāties medikamentus ar izsniegto recepti ne tikai savā valstī, bet arī citā ES dalībvalstī, Norvēģijā, Islandē, Šveicē un Lihtenšteinā, izņemot, narkotiskās vai psihotropās zāles, kā arī narkotiskos analgētiskos līdzekļus. Vairāk uzzini šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!