Tuvojoties vasarai, arvien aktuālāki kļūst jautājumi, kas saistīti ar sauļošanos un skaista iedeguma iegūšanu. Tomēr daudzi mūsu uzskati par šo jautājumu ir aplami. Daļu no tiem dermatologs Raimonds Karls atspēkoja raidījumā "Neredzami redzamais".
Mākoņainā laikā aizsardzība pret saules stariem nav nepieciešama
Karls norāda, ka šāds uzskats ir mīts: "Ja ir diena, kad gāž kā ar spaiņiem, kā tas parasti ir pa Jāņiem, tad varbūt tas ultravioletais indekss arī būs zems, bet, ja diena ir mākoņaina, ja viņa ir dūmakaina, tad īstenībā ultravioleto staru intensitāte var būt pat augstāka, jo viņa izkliedējas un tas kopējais starojumu daudzums pat kļūst augstāks." Speciālists uzsver, ka dūmakainās dienās aizsardzībai ir jābūt. Arī tad, ja neesi plānojusi speciāli sauļoties, bet vienkārši uzturies ārpus telpām, uz atklātajam ķermeņa daļām ir jāuzklāj saules aizsarglīdzekļi.
Jāpiebilst, ka ne visos gadījumos ir nepieciešams lietot īpašus aizsargkrēmus, īpaši, ja valkā apģērbu ar garām piedurknēm. Daudzi krēmi, ko cilvēki lieto ikdienā, ne vien uzlabo ādas stāvokli un aizkavē novecošanos, bet arī aizsargā no saules kaitīgā starojuma. Paskaties, vai arī tavs krēms aizsargā ādu no apdegšanas! Ja krēma SPF ir vismaz seši, tad dienai, kad nav paredzēta ilgstoša uzturēšanās saulē, ar šo aizsardzību pilnībā pietiks.
Sauļojoties solārijā, ir iespējams uzņemt D vitamīnu
Arī šis uzskats ir mīts. Karls skaidro, ka saulei ir trīs veidu starojums: UVA, UVB un UVC. Par pēdējo nav nepieciešams uztraukties, jo tas līdz mums nenonāk. Ja nonāktu, tad nebūtu ne augu, ne dzīvnieku, ne cilvēku, jo tas ir pārāk kaitīgs. UVB starojums, kas nepieciešams D vitamīna sintezēšanai, ir aktīvāks nekā UVA starojums, kas D vitamīna sintēzes procesu praktiski neietekmē un ko izmanto solārijos.
Tomēr tas nenozīmē, ka atrašanās solārijā ir veselīgāka nekā sauļošanās pludmalē. Par to, kādu ļaunumu solārijs var nodarīt ādai un kāpēc Karls šo procesu salīdzina ar peldēšanos baseinā, kas pilns ar krokodiliem, lasi šeit.
Ādas vēzis parasti skar cilvēkus gados
No ādas vēža pilnībā pasargāts nav neviens, norāda Karls. Protams, cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu, risks saslimt ir augstāks, tāpēc, uzturoties saulē, ir nepieciešams veikt pasākumus sevis pasargāšanai un lietot aizsargkrēmus. Risku saslimt paaugstina arī tādi faktori kā ģenētika un vecums.
Jāpiebilst gan, ka problēmas skar arī jaunus cilvēkus. Karls norāda, ka melanoma ir izplatītākais ļaundabīgā audzēja veids cilvēkiem vecumā līdz 30 gadiem. Viņš uzsver, ka uzskats, ka ar melanomu saslimst galvenokārt cilvēki vecumā virs 75 gadiem, neatbilst patiesībai. Pašlaik šī slimība ir īpaši bieži sastopama cilvēkiem vecumā no 35 līdz 40 gadiem.
