Pirmā pazīme, kas liecina par to, ka ķermenim ir auksti un tas zaudē siltumu, ir drebuļi. Tos nevajag ignorēt – tiklīdz ķermenis sāk viegli trīsēt no aukstuma, jādodas iekštelpās, siltumā! Tomēr, lai izvairītos no aukstuma, jāņem vērā tas, ka jāvalkā silti, mitrumu necaurlaidīgi apavi, kas nav cieši un siltas zeķes, noteikti galvā jāliek cepure un šalle ap kaklu. Mediķi iesaka nevilkt pirkstainus cimdus, bet gan dūraiņus, kas silda labāk. Apģērbu ieteicams vilkt vairākās kārtās un tādu, kas nav ķermenim piegulošs un ļauj brīvi kustēties – gadījumam, ja paliek karsti, lieko "kārtu" varētu novilkt.
Vējš, mitrums, aukstums, cieši apavi un ilgstoša uzturēšanās uz vietas, aktīvi nekustoties – tie ir apsaldējumu veicinātāji. Ķermeņa apsaldējumi rodas brīdī, kad aukstums nodara ādas, muskuļu vai audu bojājumus aukstumam atklātajām ķermeņa daļām – vaigiem, zodam, degunam, ausīm, plaukstu virspusēm – vai nepietiekami sildītiem roku vai kāju pirkstiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) publiski pieejamā informācijā teikts, ka apsaldējumus var konstatēt pēc ārējām pazīmēm – apsaldētajā vietā āda kļūst bāla, balta vai pat iedzeltena, ar iespējamām sāpēm, kas apsaldējumam kļūstot dziļākam, var pat pazust, jo apsaldētā ķermeņa daļa kļuvusi nejutīga.
Kā rīkoties?
• Obligāti jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem – tuvākajā ārstniecības iestādē, pie ģimenes ārsta vai slimnīcu uzņemšanas nodaļā.
• Kamēr tiek gaidīta mediķa palīdzība – apsalušā persona jānogādā siltumā, tai jānovelk cieši piegulošās drēbes un apavi.
• Ieteicams dzert siltu dzērienu (alkoholu nesaturošu!), kas ir saldināts ar medu vai cukuru.
• Apsaldējuma vietas jāietin tīrā, sausā apsējā – ja apsaldēti pirksti, tos nedrīkst saitēt kopā.
• Nekādā gadījumā apsaldētās vietas nedrīkst masēt, berzēt, lai sasildītu.
• Ja cilvēks ir bezsamaņā – noteikti jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!
Ilgstoši atrodoties aukstumā, var iestāties arī ķermeņa atdzišana jeb hipotermija, pazeminoties ķermeņa temperatūrai, kuras rezultātā organismam ir grūtības atjaunot siltumu. Šādos gadījumos cilvēks pats var nejust, ka viņa ķermenis atdziest, jo atdzišana rada smadzeņu darbības traucējumus, tāpēc noteikti jāvēršas pie neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem, jo tā ir daudz nopietnāka par apsaldējumiem.
Nosalšanas risku būtiski arī palielina alkohola lietošana – tā ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms, un ķermenis zaudē siltumu daudz ātrāk. Šādās situācijās cilvēks neadekvāti uztver apkārtni un notiekošo, tāpēc arī rodas situācijas, kad personas aizmieg kāpņu telpās, uz soliņiem, pagalmos un citās vietās, kā rezultātā, ja neviens šādu guļošo nepamana, cilvēks laikus nesaņem palīdzību un var nosalt.
Arī istabā var nosalt...
Jāatceras arī tas, ka arī iekštelpās, kuras netiek kurinātas un ir aukstas, var gūt ķermeņa apsaldējumus un atdzišanu. Tāpēc NMP dienests aicina interesēties par vientuļajiem kaimiņiem, paziņām un radiniekiem, kuri ir gados vecāki, jo nereti ir situācijas, ka atdzišana piemeklē cilvēkus, kuri paši par sevi nav varējuši parūpēties.
NMPD galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola pastāstīja, ka deinesta mediķi aukstajā periodā ik dienas saņem izsaukumus, kuros cilvēku sūdzas par spēcīgu nosalšanu, nejūtīgām ķermeņa daļām. "No [pagājušā gada] novembra līdz šī gada 22.janvārim (ieskaitot) NMP dienesta mediķi slimnīcās nogādājuši 237 cilvēkus, kuriem konstatē ķermeņa atdzišanu vai apsaldējumus," norāda Vītola. Ņemot vērā to, ka janvāris ir bijis salīdzinoši silts un mēnesis vēl nav beidzies, visā valsts teritorijā šogad bijuši 75 izsaukumi, uz kuriem mediķi devušies, cilvēkiem sūdzoties par nosalšanu. Vītola arī informēja, ka bērni un vecāka gadagājuma cilvēki ir visjūtīgākie pret siltuma zudumu.
