Migrēna – neredzamā slimība? Atpazīsti savu galavassāpju patieso cēloni
Foto: Shutterstock

Spēcīgas, pulsējošas galvassāpes, nelabums, slikta dūša, pastiprināta jutība pret trokšņiem un gaismu, nespēja turpināt jebkuru fizisku ikdienas darbību. Šie simptomi var norādīt uz izplatītāko galvas smadzeņu slimība pasaulē – migrēnu – no kuras cieš 11,4 procenti Latvijas iedzīvotāju, informē Latvijas Galvassāpju pacientu biedrībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Migrēnas laikā galvassāpes ir vidēji stipras vai stipras un tās pastiprina jebkura kustība, tādēļ cilvēks bieži tiek piesaistīts gultai vai kādai nekustīgai pozai. Arī pavadošie simptomi, piemēram, grūtības skatīties datorā vai telefonā, skaņu nepanesība, dažkārt arī izteikta jutība pret aromātiem ir migrēnas pacientu sabiedrotie.

Bieži galvassāpes tiek uzskatītas par saspringtās ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, tādēļ liela daļa cilvēku nevēršas pie speciālistiem, turpinot ciest klusībā un lietojot bezrecepšu pretsāpju medikamentus, kas nepalīdz. Bet migrēna nav tikai spēcīgas galvassāpes – tas ir daudzu pavadošu simptomu komplekss, kas migrēnas pacientu īslaicīgi padara darba nespējīgu.

Daļai migrēnas pacientu lēkmei ir priekšvēstnesis jeb aura, kas nozīmē, ka pirms spēcīgajām galvassāpēm parādās neiroloģiski traucējumi – pārejoši redzes, jušanas, kustību vai runas traucējumi. Šie visi ir simptomi, kas ierobežo migrēnas pacienta darba spējas, ikdienas aktivitāti, sociālo un ģimenes dzīvi.

Migrēna noris lēkmjveidīgi, tāpēc nereti to mēdz dēvēt par neredzamo slimību. Tā ir izplatītāka sieviešu vidū, vīrieši ar to saskaras retāk. Migrēna var sākties bērnībā, taču lielāko aktivitāti tā sasniedz reproduktīvajā, darbspējīgā vecumā. Nereti, ja ar migrēnu sirgst kāds no vecākiem, ir iespēja, ka tā būs arī bērniem. Migrēnas lēkmes ilgums atšķiras – kādam tā var ilgt četras stundas, citam pat trīs dienas. Kādam tā bar būt vien pāris reizes gadā, savukārt kādam tā ir hroniska un ilgst pat vairāk nekā 15 dienas mēnesī. Migrēnas aktivitāte var mainīties dažādos dzīves periodos, piemēram, sievietēm grūtniecības laikā vai sākoties menopauzei migrēna var mazināties.

Viens no biežākajiem migrēnas izsaucējiem ir paaugstināts stresa līmenis, arī izlaistas ēdienreizes, nepietiekams uzņemtais ūdens daudzums, fizisko aktivitāšu trūkums, negulētas naktis vai tieši pretēji – pārāk ilgs miegs. Tāpat kāds var būt jutīgāks pret temperatūras maiņām vai konkrētiem dzērieniem – kafiju vai, piemēram, vīnu.

Migrēnas pacientu dzīvi var ievērojami atvieglot pareizi piemeklēti medikamenti, kas ne tikai samazina sāpes, bet arī migrēnas lēkmju biežumu. Tirgū pieejami dažādi migrēnas zāļu veidi – tabletes, kurām jāuzdzer ūdens, inhalējami medikamenti, arī mutē šķīstošas tabletes, kuras palīdz pacientiem ar vemšanu vai ir piemērotas brīdī, kad nav ūdens, kuru uzdzert tabletei, kā arī injekcijas. Tomēr realitāte liecina, ka apmēram puse no migrēnas pacientiem nekad mūžā neaiziet pie ārsta un neuzzina savu diagnozi. Viņi cieš no galvassāpēm un pūlas tās atvieglot ar aptiekā pieejamajiem bezrecepšu pretsāpju medikamentiem. Tādēļ svarīgi saprast, ka ar galvassāpēm nav jāsadzīvo un ir iespējams atrast dažādus veidus, kā pacientam palīdzēt dzīvot vieglāku un pilnvērtīgāku dzīvi.

Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība iesaka vērsties pie speciālista – neirologa vai algologa, kas palīdzēs noskaidrot, vai cilvēkam ir migrēna, kādus medikamentus labāk lietot un kas var palīdzēt, lai migrēna atkārtotos arvien retāk.

Aizpildi testu un noskaidro, vai tavas spēcīgās galvassāpes varētu būt migrēna.

Saraksts ar veselības aprūpes iestādēm visā Latvijā, kurās pieejami galvassāpju speciālisti pieejams šeit. Vairāk par migrēnu iespējams uzzināt, skatoties Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības rudenī organizēto migrēnas forumu “Zināmās un nezināmās galvassāpes”. Tā ieraksti pieejami te.

Seko līdzi savām galvassāpēm, aizpildot migrēnas kalendāru.

Migrēnai nav jābūt ikdienas slogam. Par to ir jārunā, norāda speciālisti.

Tags

Ģimenes veselība
0
Galvassāpes
0
Migrēna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form