Trauksme ir organisma reakcija uz iedomātu, iztēlotu bīstamu situāciju. Tās laikā cilvēkam var novērot spriedzi muskuļos, paātrinās sirdsdarbība un elpošana. Iespējams, parādās arī diskomforts dažādās ķermeņa daļās. "Trauksme, līdzīgi kā bailes, ir normāla reakcija ikdienas dzīvē uz kaut kādām bīstamām, saspringtām situācijām. Nelielā daudzumā tā ir pasargājoša – trauksmi arī uzskata par vienu no pamata afektiem jeb pamata emocijām. Ja tā ir ļoti liela, intensīva un regulāri nāk virsū, tad tas liecina par psihisku vai fizisku saslimšanu," stāsta sertificēta psihoterapeite Diāna Lapsa.
Savukārt panikas lēkmes laikā trauksmes izjūta sasniedz kulmināciju. Cilvēkā veidojas dažādas domas un vizuāli tēli, piemēram, cilvēks iztēlojas, ka zaudē samaņu kādā publiskā vietā. Nereti šīs domas ir neloģiskas un spontānas. Pēc panikas lēkmes pārdzīvošanas atskatoties cilvēks, iespējams, saprot, ka uzmācīgās domas bijušas pārspīlētas un nereālistiski biedējošas. Ja cilvēks pirmoreiz piedzīvo panikas lēkmi, viņš, visticamāk, nesapratīs, kas īsti notiek, skaidro sertificēta psihoterapeite Zaiga Blaua. "Tās izjūtas ir tik neparastas, ka cilvēks drīzāk nodomās, ka viņam ir vai nu somatiska, vai kāda psihiatriska slimība. Un tādai panikai viņš nebūs gatavojies. Ja cilvēks ir ļoti nobriedis un dzīvesgudrs, tad viņš padomās, bet lielākajā daļā gadījumu – nē."
Paniku un trauksmi zināja arī senāk
Kad tuvojas panikas lēkme, ir vairākas darbības, ko cilvēks var veikt. "Tas, ko viņš varētu darīt, – apsēsties, ieņemt miera stāvokli, uzsākt kādu iekšēju dialogu ar sevi. Nomierināt sevi, turēties pie veselā saprāta un skaidrot sev, ka tā ir tikai panika un tūliņ tā beigsies," iesaka psihoterapeite Blaua. Viņa stāsta, ka jāmēģina koncentrēties uz savām izjūtām. "Ko tad īsti es jūtu? Sirds kārtībā, spēju loģiski domāt. Ķermenis dažkārt nobīstas no tādiem potenciāliem fiziskiem simptomiem. Bailes, ka tas varētu būt infarkts, insults. Var sagriezties galva, pacelties spiediens, tāpēc jāatrod kāda droša vieta, jāapsēžas, piemēram, uz dīvāna, jāiedzer auksts ūdens." Lēkmes neturpinās ilgi, stāsta Blaua. "Garākie aprakstītie gadījumi ir stunda, bet parasti tas ilgst no piecām līdz piecpadsmit minūtēm." Ja jau iepriekš ir bijusi līdzīga pieredze, svarīgi sev atgādināt, ka tā reiz jau ir bijis.
Par trauksmi mēdz runāt kā par mūsdienu kaiti. Mēs dzīvojam saspringtā un steidzīgā laikmetā, tāpēc nav brīnums, ka daudzi ar to sastopas. Taču speciālistes skaidro, ka panikas lēkmes un trauksme nav nekas jauns – arī agrāk cilvēki ar to slimoja, taču mazāk par to runāja. "Agrāk bija tikpat bieži kā šobrīd, taču tās tika uzskatītas par psihiatriskām saslimšanām," teic Blaua. Psihoterapeite stāsta, ka cilvēks, iespējams, bija piedzīvojis panikas lēkmes vai trauksmi, bet nevienam par to nestāstīja, tāpēc neviens nezināja, ka tāda problēma pastāv. Ja šāda lēkme notika darbavietā vai sabiedriskā vietā, tad cilvēks obligāti bija jānogādā medicīnas iestādē. Pirmais brauciens parasti bija uz kādu somatisko slimnīcu, lai izslēgtu kādas nopietnākas saslimšanas, piemēram, infarkta, iespēju, stāsta Blaua. "Ļoti bieži šīm slimībām paralēli ir disociatīvi traucējumi.
