Nāvi nevar kontrolēt vai uzveikt – ko darīt ar bailēm no tās

Bailes ir neizbēgama un dabiska ķermeņa reakcija uz dažāda veida apdraudējumu. Tiesa, ne vienmēr šis apdraudējums ir reāls un tiešs kā ceļā stājies nikns dzīvnieks vai mirklis pirms autoavārijas. Dažkārt bailes mēdz būt arī abstraktas un neizskaidrojamas, un tādas, šķiet, ir arī bailes no nāves. "Cilvēki vairās pieskarties, vairās nosaukt vārdā savas bailes, šo nolemtību, bet ir ķermeņa valoda, un tā runā pati par sevi. Tas ir acu skats, kurā ir bailes, izmisums, neziņa," tā par bailēm no nāves saka kapelāne. Neskatoties uz to, ka par nāvi dzirdam teju ik dienu un visi zinām – reiz pienāks arī mūsu laiks aiziet, ir cilvēki, kuriem vien mirkli ilga apziņa par nāvi izraisa trauksmi.

Lai ieviestu kaut nedaudz skaidrības par bailēm no nāves, runāju ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas kapelāni Dainu Ramani, kura ikdienā daudz strādā kopā ar paliatīvās aprūpes nodaļas pacientiem, kuri slimnīcā gaida savu pēdējo mūža dienu. Tāpat psihoterapeite Inita Lēna-Goldšteina, taujāta par šādām bailēm, norāda, ka atbildes bieži vien slēpjas jautājumos, tāpēc vispirms lūdza manu atbilžu interpretāciju un pēcāk to komentēja.

Vajag runāt – sevī neko nedrīkst paturēt

Domājot par bailēm no nāves, šķiet, ka tās vislabāk var atpazīt tas, kurš ikdienā ar sāpēm, bailēm, pārdzīvojumiem un nāvi saskaras teju ik dienu, un tāds pavisam noteikti ir kapelāns. Ramane skaidro, ka kapelāns ir garīgās aprūpes speciālists slimnīcās, ieslodzījuma vietās, lidostās, armijā. Viņa galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkam tikt galā ar stresa situācijām, negatīvām emocijām. Savukārt slimnīcas kapelāns palīdz gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem.