Ne tikai kliegšana, un ne jau spa gaidas. Kas īsti ir vardarbība dzemdībās

Līdzīgi kā mainījusies bērnu audzināšanas kultūra, atsakoties no žagariem un vairāk pieskatot savas atvases, kā arī runājot pat saiknes veidošanu ar bērnu u. c. tēmām, arī dzemdniecības jomā ir augusi sabiedrības emocionālā inteliģence un izpratne par to, kas ir un nav pieņemami dzemdību aprūpē. Ir augusi saiknes apzināšanās starp dzemdību pieredzi un tās ietekmi uz tālāko psihoemocionālo veselību. Un mēs varam ieraudzīt fiziskās un emocionālās vardarbības formas, kurām agrāk netika pievērsta uzmanība.

"Delfi" skaidro, par kādu vardarbību runā divi pēdējā gada laikā Latvijā veikti pētījumi par vardarbību dzemdībās, jo tas nav par vēlmi dzemdībās piedzīvot spa apstākļus vai "cucināšanos". Tas ir par ko citu. Kādi soļi tiek sperti un kādi būtu vajadzīgi, lai situāciju mainītu?

"Nekad agrāk sievietēm nav bijis iespējas pievērsties emocionālajai labklājībai tik ļoti kā šobrīd – tā izvirzās priekšplānā, mēs ieraugām problēmas [vardarbību dzemdībās], un tas ir labi," novērtē Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāja Linda Veidemane, atzīstot, ka ir svarīgi par šo tēmu runāt un izprast, kas ar vardarbību domāts.

Pirmo pētījumu, kurš skar arī vardarbības tēmu dzemdībās, aizsāka Rīgas Stradiņa universitāte – viena no pētījuma veicējām ir praktizējoša ginekoloģe Elizabete Pumpure, kura tikko beigusi rezidentūru. "Mūsu pētījums norit starptautiska pētījuma ietvaros. Tā jautājumi un analīze balstīta Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijās par to, kas ir cieņpilna attieksme dzemdībās," min pētniece.

Šajā pētījumā izkristalizējies, ka 17% sieviešu (no 279 dalībniecēm), kas dzemdējušas periodā pēc 2020. gada marta līdz 2021. gada oktobrim Latvijā, piedzīvoja kāda veida vardarbību dzemdībās.

Savukārt šī gada pētījums, ko veica "Norstat Latvija", komunikācijas zinātnes doktore Olga Procevska un publiciste Agra Lieģe-Doležko, rāda, ka kopumā no 1440 aptaujātajām sievietēm vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kas Latvijā dzemdējušas vismaz vienu bērnu, vardarbību piedzīvoja 36%.

Tātad RSU pētījums atspoguļo nesenu dzemdību pieredzi, "Norstat Latvija" – pamatā padsmit–divdesmit gadu ietvarā. "Visvairāk anketu aizpildīja sievietes vecumposmā no 30 līdz 35 gadiem (tur vardarbības rādītājs bija 45%) un no 35 līdz 40 gadiem (36%). Savukārt vecumā no 18 līdz 24 gadiem apstiprinošu atbildi par negatīvu attieksmi dzemdībās atzīmēja 58%. Loģiski jāsecina, ka jaunākā vecumgrupa dzemdējusi nesen," norāda Lieģe-Doležko. Procevska papildina, ka ideālā gadījumā tiktu pētīti dati par dzemdībām pēdējos trīs–piecos gados, bet tas nebija iespējams nulles budžeta dēļ.