Foto: Shutterstock
Elpošana ir viens no vissvarīgākajiem organisma nepārtrauktajiem procesiem, kas iespaido organisma fizioloģiskās funkcijas. Lai gan elpošana caur degunu šķiet pašsaprotama, dažkārt veselības vai neapzināta ieraduma dēļ daļa cilvēku elpo caur muti. Šajā rakstā par to, kādēļ šo problēmu pēc iespējas ātrāk atrisināt.

Iemesli un sekas

Bieži vien deguna nozīmīgums tiek ne līdz galam novērtēts – līdz brīdim, kad esam saaukstējušies. Aizlikts deguns krietni pasliktina dzīves kvalitāti, ietekmējot miega kvalitāti un produktīvu dienas ritumu, norāda portāls "Healthline". Taču, runājot par pareizu elpošanu, jāņem vērā, ka elpot caur muti nudien nav pareizais lēmums, lai gan jāatzīst – pavisam bieži tas notiek, pat neapzinoties.

Kādēļ ir svarīgi elpot caur degunu? Elpošana caur degunu veicina taisnu un pareizu zobu attīstību, kas ir ļoti nozīmīgi tieši bērnu vecumā, turklāt tieši deguna anatomija ir paredzēta kvalitatīvai skābekļa uzņemšanai un arī aizsargfunkcijai – gaisa attīrīšanai (no alergēniem, putekļiem un ziedputekšņiem), sasildīšanai un samitrināšanai. Elpojot caur degunu, gaiss tiek labāk izfiltrēts pirms nokļūšanas plaušās, tādejādi palīdzot imūnsistēmai cīnīties ar infekcijām.

Vairumā gadījumu galvenais cēlonis elpošanai caur muti ir daļēji vai pilnīgi aizsprostoti deguna elpceļi, kas traucē vienmērīgai gaisa ieplūšanai degunā. Ja elpošana caur degunu ir apgrūtināta, ķermenis automātiski izmanto otru elpošanas iespēju – muti. Elpceļu aizsprostojumu var izraisīt vairāki cēloņi, piemēram, aizlikts deguns, ko izraisījusi alerģija, saaukstēšanās vai sinusa infekcija, palielināti adenoīdi, novirzīta deguna starpsiena, deguna polipi.

Dažiem cilvēkiem rodas ieradums elpot caur muti, nevis degunu, kaut gan tam nav nekādu medicīnisku izskaidrojumu. Tāpat elpošana caur muti tiek novērota cilvēkiem, kuri sirgst ar miega apnoju, kas bieži rezultējas ar elpošanu caur muti arī dienas laikā un "šņākuļojošu" elpošanu caur degunu arī tad, kad nav iesnas, kā arī runāšanā caur "degunu". Arī stress un trauksme var veicināt elpošanu caur muti, ne degunu – stimulē simpātisko nervu sistēmu, izraisot seklu, ātru un patoloģisku elpošanu.


Saskaņā ar pētījumu, elpošana caur muti var pasliktināt fiziskas slodzes ierosinātu astmu – elpa vairs nav tik silta un mitra, kas tikai vēl vairāk kairina elpceļus. Nepareiza elpošana nakts laikā var būt arī viens no iemesliem pārāk sausai mutei. 2006. gada pētījumā, kurā piedalījās vairāk kā 1000 pieaugušo, tika atklāts, ka 16,4 procenti cilvēku, kuri nakts laikā krāca, un 31,4 procenti cilvēku, kuri sirga ar obstruktīvo miega apnoju, pamostoties izjuta ļoti sausu muti.

Kas liecina par elpošanu caur muti?

Ir itin viegli nepamanīt, ka elpo nevis caur degunu, bet muti, it īpaši, ja tas notiek miega laikā. Taču par to var liecināt vairāki simptomi, piemēram:

  • krākšana;
  • sausa mute;
  • slikta elpa jeb halitoze;
  • aizsmakums;
  • hronisks nogurums un tumši loki zem acīm;
  • "smadzeņu migla" (nespēja skaidri domāt, traucēta atmiņa, palēlināts reakcijas laiks).

Bieži vien tiek ievērots, ka cilvēki, kuri elpo caur muti, ēd "trokšņaini", jo pieradums un vēlme turpināt elpošanu caur muti būtiski apgrūtina iespēju normāli apēst maltīti. Visbiežāk cilvēkiem, kuri ieraduma vai citu iemeslu dēļ elpo caur muti, jāsadzīvo arī ar nepatīkamu elpu, kas ir viens no problēmas signālizētājiem. Elpojot caur muti, mute daudz ātrāk paliek sausa, izraisot sliktu elpu. Kāds pētījums norāda, ka aptuveni 50,9 procentiem bērnu, kuriem identificēta elpošana caur muti, tā spēcīgi un nejauki smakoja, vēsta portāls "Medical News Today". Un tikai 23,6 procentiem bērnu slikta elpa novērojama nebija.

Regulāra elpošana caur muti var ietekmēt žokļu kaulu, zobu un sakodiena attīstību (ilgstoši elpojot caur muti, sejas muskuļi strādā nepareizi, rezultātā sejas kauli attīstās citādāk un cilvēks iegūst plakanas sejas vaibstus, šauru žokli un mazu zodu), pacientiem ir lielāks zobu komplikāciju risks, piemēram, iespējamība saskarties ar kariesa vai smaganu slimībām. Elpojot caur muti, tiek samazināts izdalītais siekalu daudzums, taču siekalām ir svarīga nozīme – tās kontrolē mutes dobuma vidi, uzturot tajā vajadzīgo pH līmeni un neitralizē skābes, kuras veido baktērijas, kas, savukārt, izraisa zobu bojāšanos un dažādas smaganu slimības.

Ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību tam, vai bērns elpo caur muti vai degunu, taču lielākoties bērni paši nespēj pastāstīt par saviem simptomiem vai sajūtām. Tāpat kā pieaugušie, arī bērni, kas nakts laikā elpo caur muti, krāks. Ja bērns caur muti elpo lielāko dienas daļu, var būt novērojami arī šādi simptomi:

  • Sausas, saplaisājušas lūpas;
  • Palielinātas mandeles;
  • Grūtība koncentrēties skolā un aizkaitināmība;
  • Miegainība dienas laikā;
  • Augšanas traucējumi (miega traucējumu dēļ, kuri rodas nakts laikā, elpojot caur muti).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!