Dzīvē ik uz soļa sastopamies ar paradoksiem, un viens no populārākajiem saistīts ar veselību. Ja reiz zinām, ka veselā miesā dzīvo vesels gars un rūpes par to – tā ir mūsu katra paša atbildība, kādēļ pret veselību izturamies tik pavirši? Visu šo gadu esam centušies būt tavs stiprais, veselīgais plecs – stāstīt ne tikai par aktuālām problēmām, bet arī atgādināt un skaidrot veselīgas dzīvošanas pamatprincipus. Un tieši tāpēc decembra nogalē šķiet piemērotākais brīdis paskatīt, kas tad no visa tev, lasītāj, "aizķēries" visvairāk.

No portāla "Cālis.lv" arhīva lādes esam izcēluši 12 lasītākos rakstus, kas ietver tēmas par un ap veselību, un to dažādība norāda uz interesi izprast gan globālākas, gan arī visnotaļ specifiskas problēmas. Kā piemēru var minēt trokšņus ausīs – lai gan tev varētu šķist, ka šajā bēdā esi pamests viens, izrādās, ka ar džinkstēšanu galvā sadzīvo katrs piektais pasaules iedzīvotājs. Tāpat gandrīz visi piedzīvojam ķermeņa noraustīšanos pirms miega, kas jau ekstremālākos gadījumos var atklāt dziļākas veselības problēmas.

Šogad no dažādām pusēm turpinājām pētīt "zaļo pūķi" jeb alkohola ietekmi uz indivīda organismu, cenšoties arī atklāt, vai viens grādīgais dzēriens ir kaitīgāks par citu. Taču arī pētnieki nav snauduši – viņi savukārt noskaidrojuši, ka visefektīvākā stratēģija alkohola samazināšanai ir paaugstinātā vēža riska izcelšana apvienojumā ar dzērienu vienību uzskaiti.

Ja 2022. gadā nedaudz pagrēkoji, veselībai nepievēršot tik lielu uzmanību kā vajadzētu, nākamais gads tev paver visas iespējas laboties! Cik soļus tad īsti dienas laikā ieteicams nostaigāt? Aiz kādām pazīmēm var ilgstoši slēpties Laimas slimība? Kā ārstē delikātas veselības problēmas, par kurām kautrējamies runāt? To visu uzzini raksta turpinājumā!

Savukārt šajā rakstā vari paceļot laikā un uzzināt, kuras bija lasītākās veselības tēmas 2021. gadā. Lielākā daļa no tām ir aktuālās vēl šodien.

Kad laišanos miegā iztraucē ķermeņa noraustīšanās. Norma vai pamats uztraukumam?


Ir lietas, kuras mēs uztveram kā pašsaprotamas, nemaz neiedziļinoties, kāpēc tas tā ir: 2+2 vienmēr būs četri, saule nekad nelec vakarā un ir pilnībā normāli, ka, ejot gulēt, mēdz noraustīties kāja vai roka. Paga, paga! Ja tā padomā: vai tiešām par pēdējo minēto apgalvojumu esi pilnībā pārliecināts?

Lasīt vairāk

Nē, tas nav ausī ieskrējis ods. Džinkst galvā gandrīz katram piektajam

Ilgstoši atrodoties trokšņainā vidē, daudziem rodas tik pamatīgs diskomforts, ka lielākā vēlme ir pēc iespējas ātrāk nonākt mierā un klusumā. Šādās reizēs pietiek ar pagriešanos uz papēža un došanos prom, taču daudzi no ausī "dzīvojošā" trokšņa aizbēgt nevar. Tas ir klātesošs, lai arī kurp dotos. Reizēm ausī dzirdamā džinkstēšana ir tik uzmācīga, ka traucē ne tikai dzirdēt pašam savas domas, bet arī apkārtējos. Un tad, lai nesajuktu prātā, jāmeklē visefektīvākie risinājumi trokšņa slāpēšanai.

Lasīt vairāk

Zinātnieki noskaidrojuši optimālo soļu skaitu dienā; 10 tūkstoši paliek pagātnē

Foto: Shutterstock

Jau labu laiku uzskatīts, ka ceļš uz veselīgu un laimīgu dzīvi sākas ar kā minimums 10 tūkstošiem soļu dienā. Mazkustīgajiem šis skaits rādās sapņos, kamēr aktīva dzīvesveida piekritēji to ievēro kā nerakstītu likumu. Jaunākie pētījumi gan liecina, ka esam dzīvojuši māņos, un optimālais soļu skaits dienā nav akmenī kalts, ziņo "Science Alert".

Lasīt vairāk

Alus, degvīns, vīns, liķieri: kurš alkoholiskais dzēriens ir visnekaitīgākais?

Foto: Shutterstock

Galvenā lieta, kas jāliek aiz auss, pildot glāzē jebkuru spirtoto dzērienu: ne pēc PVO standartiem, ne arī pēc dažādu pētījumu datiem nav tāda jēdziena kā "nekaitīga alkohola deva". Ir tikai ieteicamais augšējais slieksnis, kuru pārkāpjot jūs pilnīgi noteikti sajutīsiet alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību. Tie ir ne vairāk par 30 gramiem spirta dienā. Tieši tik ir vienā degvīna glāzītē, pāris glāzēs vīna vai pudelē alus. Bet – vai alkohola kaitīgums ir atkarīgs no šķidruma sastāva, ar kuru tas nonāk organismā?

Lasīt vairāk

Delikātas veselības problēmas, par kurām daudzi kautrējas runāt

Hemoroīdi, urīna nesaturēšana, aizcietējums, intīma rakstura problēmas, slikta elpa – šis ir tikai dažas no sensitīvajām veselības problēmām, par kurām parasti runājam paši ar sevi vai aci pret aci ar speciālistu. Nesekojot ārstu norādījumiem vai necenšoties deliktātās likstas minimizēt saviem spēkiem, iespējama sāpju un to intensitātes palielināšanās. Taču arī tas vēl nav viss – šādas veselības problēmas var pamatīgi iedragāt emocionālo veselību, atstājot sekas uz pašapziņu, spēju veidot normālu komunikāciju un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Lasīt vairāk

Zinātnieki nākuši klajā ar vienkāršu stratēģiju, kā samazināt alkohola lietošanu

Mēs visi gribam būt veseli, taču ar dzīvesveida izvēlēm bieži iešaujam sev kājā. Uz vienas no galvenajām "lodēm" ir rakstīts "alkohols" – viena glāzīte vīna, kauss alus vai mērglāzīte degvīna, un alkohola patēriņa uzskaitījumā vairākas ailītes jau aizpildījušās. Par alkohola kaitīgo ietekmi ekspertu komentāru un kampaņu veidā runā teju uz katra stūra, taču panākt būtiskas izmaiņas nenākas viegli. Nu zinātnieki nākuši klajā ar efektīvu stratēģiju, kā mērķi sasniegt ātrāk – jāizceļ paaugstinātais vēža risks apvienojumā ar dzērienu vienību uzskaiti, vēsta "Science Alert".

Lasīt vairāk

Sūtīja pie psihologa, izrādījās – Laimas slimība. Sandras Lipartes pieredze

Uz Palaipi, Latvijas Kurzemes galu, kur tā savijas ar Lietuvu, devos, lai satiktos ar Sandru Liparti – daiļdārza veidotāju. Taču mūsu saruna nav par tik priecīgu tēmu kā dārzs, bet par pieredzi ar Laimas slimību, kurai sekas jūtot vēl tagad. Pēc tam jau vēl pievienojies kovids un citi veselības izaicinājumi. Bet dārzu nevaram nepieminēt – jo tas ir kā terapija šajās grūtībās.

Lasīt vairāk

Kolonoskopija – pēc 45 ieteicama visiem. Kas ir šis izmeklējums un ko tajā var atklāt

Foto: Shutterstock

20–30 minūtes – tas ir daudz vai maz? Atbilde droši vien atkarīga no tā, ar ko šī pusstundiņa tiek aizpildīta. Tieši tik ilgs laiks vidēji ir nepieciešams kolonoskopijai – resnās zarnas izmeklējumam, kas palīdz diagnosticēt slimības, kuras ne tikai mazina dzīves kvalitāti, bet pat var atņemt dzīvību. Ja par tā saucamo kobru jeb barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas slimību izmeklēšanas metodi liela daļa vismaz dzirdējusi, tad apakšējā endoskopija ir daudziem nezināms "lielums". Un labi tas nav, jo pēc 45 gadu vecuma to rekomendē veikt ikvienam.

Lasīt vairāk

Slimības simptomi bez cēloņa. Kas ir veģetatīvā distonija, un kāpēc par to runāt

Neizskaidrojami fiziski simptomi, sāpes, sirdsklauves, paaugstināts asinsspiediens, lai arī cilvēks ir šķietami vesels. Tas viss var liecināt par veģetatīvo distoniju. Kas īsti tā ir par slimību? Kā to diagnosticē? Kā no tās atbrīvoties? Par to podkāstā "Laimes laboratorija" spriedām ar psihoterapeitu Andri Veselovski.

Lasīt vairāk

Vēdera vīrusi – kā tos atšķirt, kā ārstēt un cik ilgi izolēties no citiem

Rudens, ziema un pavasaris – jau tradicionāli ir laiks, kad pastiprināti izplatās dažādas zarnu infekcijas, ko sadzīviski saucam par vēdera vīrusiem. Bieži no kolēģiem, draugiem un radiem dzirdam sakām: "Ai, mums piemeties kaut kāds vēdera vīruss". Tieši tā – kaut kāds. Taču vīrusi ir dažādi, turklāt vēl jāpatur prātā, ka organismu var arī saindēt kāda baktērija, kura ieperinājusies kādā pārtikas produktā, retāk, bet mēdz būt, ka cilvēku piemeklējusi kāda ķirurģiska vaina, piemēram, akūts apendicīts, bet vēl var būt tā, ka vēdera vīrusam līdzīgi simptomi liecina par pavisam citu saslimšanu.

Lasīt vairāk

'Es smirdēju pēc pūstoša kaķa.' Plastiskās ķirurģijas riska puse

Ingai plastikas operācija vēdera zonā nebija tikai vēlme pēc estētiskiem ieguvumiem – trīs grūtniecību laikā radusies diastāze un trūce ievērojami ietekmēja dzīves kvalitāti, viņa nevarēja sportot sāpju dēļ. "Protams, man ārsts izskaidroja, kādas komplikācijas var rasties, tās gan esot ļoti retos gadījumos. Noklausījos un nošausminājos, kas tikai nevar būt, bet uz sevi neko no tā neattiecināju – es taču vienmēr esmu vesela kā rutks, operācijas nekad mūžā nav bijušas. Taču – dabūju veselu rindu komplikāciju "pēc pilnas programmas". Ilgstoši vēderā krājās šķidrums, līdz to atrisināja. Naba neauga ciet mēnešus trīs. Audi nevis dzija, bet sāka pūt. Es smirdēju pēc puvuša kaķa, briesmīga smaka! Un vēl tagad, četrus gadus pēc operācijas, dažas nepilnības ir palikušas."

Lasīt vairāk

Adatiņa, kas aizved uz paradīzi. Blokāde kā brīnumlīdzeklis pret sāpēm

Foto: Shutterstock

Cik labi gan būtu, ja varētu dzīvot bez sāpēm... Lai gan šai vēlmei nevajadzētu būt sapnim vasaras naktī, realitāte ir daudz skaudrāka. Mūsu vidū ir cilvēki, kam galva, locītavas vai mugura hroniski sāp jau gadiem, un agrāk vai vēlāk viņi nonāk pie blokādes – par brīnumlīdzekli dēvētajām injekcijām, kas sāpes spēj aizslaucīt gluži ar rokas mājienu. Rožaino stāstu gan aizēno to cilvēku pieredzes stāsti, kuriem blokāde tomēr nav palīdzējusi. Kā tad īsti ir – viennozīmīgs brīnumlīdzeklis vai metode ar izņēmumiem?

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!