Ja iedomājamies, ka ķermenis ir krāsniņa, bet ēdiens – malka, minerālvielas šajā stāstā ieņem sērkociņu lomu. Bez tām organisms ir kā Romeo bez Džuljetas, savukārt to pārmērība var izraisīt ļoti līdzīgas ligas kā trūkums. Lielākoties tik nozīmīgās minerālvielas uzņemam ar labumiem, ko liekam vēderā, taču to spēja uzsūkties un pildīt vitāli svarīgās funkcijas var būt atkarīga arī no daudziem citiem faktoriem. Iespējams, pie pavasara noguruma patiešām vainojama drūmā ziema, kas šogad tik ātri negrib atkāpties, taču – vai esi pārbaudījis dzelzs un joda līmeni organismā?

Minerālvielas dalās makroelementos un mikroelementos, attiecīgi – to līmeni organismā rēķina gramos un mikrogramos. Svarīgi gan piebilst, ka šāda matemātika nemaina minerālvielas svarīgumu. "Minerālvielas viena no otras ir neatraujamas vienības," skaidro uztura speciāliste Rijkure. "Piemēram, cinka traucējumi var būt novērojami, ja organismā ir pārāk daudz dzelzs. Viena minerālviela papildina otru, tādēļ uzturam jābūt ļoti vispusīgam, nevar sēdēt uz kampaņveida diētām un badoties. Tas ilgtermiņā nedos gaidīto rezultātu."

Par minerālvielu deficītu runā salīdzinoši daudz – par vienām vairāk, citām mazāk. Vai tas arī nozīmē, ka dažas ir svarīgākas un spēja tās uzņemt mūsu platuma grādos ir ierobežota? "Ja uzturs ir elementāri vispusīgs – ēdam graudaugus, olas, gaļu, zivis, kaut ko no piena produktu grupas, protams, arī dārzeņus –, uzturvielu, tajā skaitā minerālvielu, deficīti nevar rasties. Ar nosacījumu, ka nav specifisku slimību, uzsūkšanās traucējumu, vitamīnu trūkuma, nav neveselīgs dzīvesveids – pārāk daudz alkohola un cigarešu." Atbildi uz jautājumu, vai kādas minerālvielas uzsūkšanās tavā gadījumā ir traucēta, palīdzēs atrast ārstējošais speciālists.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!