Foto: Shutterstock
Ziemas otrajā pusē, kad piedzīvoti vairāki mēneši tumsas, daudziem aktuāls ir jautājums par vitamīna D jeb tā sauktā saules vitamīna uzņemšanu. Tā kā šo vitamīnu iespējams uzņemt vairākos veidos, ieskaitot uzturēšanos saulē, ir zināmas neskaidrības, kā tad saņemt nepieciešamo vitamīna devu. Sauļoties, skriet uz solāriju vai ēst treknas zivis? Piedāvājam iepazīties ar četriem izplatītiem mītiem par organisma nodrošināšanu ar D vitamīnu.

D vitamīnam ir nozīmīga loma cilvēka veselības un labsajūtas nodrošināšanā. Kā skaidro "Everyday Health", vitamīna trūkums kaitē kaulu veselībai un palielina osteoporozes risku. Īpaši augsts osteoporozes risks ir sievietēm, kas sasniegušas menopauzi. Tāpat ar D vitamīna trūkumu asociē tādas kaulu slimības kā rahīts un osteomalācija.

Ļoti svarīgs šis vitamīns ir arī vairogdziedzera veselības uzturēšanai. Tāpat ir veikti vairāki pētījumi, kuros secināts, ka D vitamīns ir nozīmīgs arī onkoloģisko saslimšanu riska mazināšanā, proti, uzņemot pietiekami daudz šī vitamīna, noteiktu vēža formu risks dažās populācijās var samazināties. Tiesa, šajā jomā ir nepieciešami padziļināti pētījumi, jo pašlaik nevar bez šaubīšanās apgalvot, ka vitamīns patiešām palīdz.

Solārijs palīdzēs iegūt D vitamīnu

Foto: AFP/Scanpix

Tas, ka uzturēšanās saulē palīdz paaugstināt D vitamīna daudzumu organismā, ir zināms daudziem. Iespējams, tas ir arī iemesls, kāpēc netrūkst tādu, kas naivi tic – uzņemt vitamīnu palīdzēs arī došanās uz solāriju. Tas gan nebūs tiesa.

Jau iepriekš dermatologs Raimonds Karls ir skaidrojis, ka saulei ir trīs veidu starojums: UVA, UVB un UVC. Par pēdējo nav nepieciešams uztraukties, jo tas līdz mums nenonāk. Tas ir viskaitīgākais no starojumu veidiem – tā ietekmē nebūtu ne augu, ne dzīvnieku. D vitamīna sintezēšanai ir nepieciešams UVB starojums. Tas ir aktīvāks nekā UVA starojums. Trešais ir tas, ko izmanto solārijos, un tas D vitamīna sintēzes procesu neietekmē.

Tas nozīmē, ka sauļošanās solārijā veselību neuzlabos. Turklāt šī procesa kaitīgumu nav iespējams apstrīdēt. Par to, kā solāriju izmantošana ietekmē veselību un ādas stāvokli un kāpēc Karls šo nodarbi salīdzina ar peldēšanos krokodilu pilnā baseinā, lasi šeit.

Ja vēlies uzņemt D vitamīnu, aizmirsti par saules aizsargkrēmu

Lai arī nevar noliegt, ka kvalitatīvs aizsargkrēms ar augstu saules aizsargfiltru (SPF) patiesi samazina UVB starojuma, kas nepieciešams D vitamīna sintēzei, uzņemšanu, tā nelietošana nav ieteicamākais veids D vitamīna iegūšanai. Turklāt, ja vien ar aizsargkrēmu nenoklāj katru mazāko ādas pleķīti, ieskaitot pirkstu galus, D vitamīnu tik un tā uzņemsi, skaidrots portālā "Prevention".

Ieziežoties ar aizsargkrēmu pirms gozēšanās saulītē, nepieciešamo D vitamīna daudzumu neiegūsi. Bet dermatologi vienalga iesaka lietot krēmu? Tas tāpēc, ka ārsti nevēlas, lai palielinās tavs risks saslimt ar ādas vēzi. Ir pierādīts, ka ilgstoša uzturēšanās saulē un uzņemtais UV starojums risku padara lielāku. Par saules aizsargkrēmu noteikti nevajadzētu aizmirst arī tad, ja tev trūkst D vitamīna. Atceries, ka vitamīnu iespējams uzņemt arī citos veidos, piemēram ar pārtiku.

Ja dzīvo siltā vietā, par D vitamīna trūkumu nav jābēdā

Foto: Shutterstock

Tāpat cilvēki mēdz būt pārliecināti, ka tad, ja dzīvo siltā vietā, par D vitamīna trūkumu vari nebēdāt. "Prevention" arī šo pārliecību pieskaita pie mītiem. Tas galvenokārt saistīts ar mūsdienu dzīvesstilu – lielākā daļa dienas tiek pavadīta telpās. Ārpus tām parādāmies tikai, lai nokļūtu darbā, mājās vai kādā izklaides vietā. Turklāt pārvietošanās nereti notiek ar auto vai sabiedrisko transportu.

Ja ziemas pavadi Spānijā, Grieķijā, Portugālē vai gādā citā Eiropas dienvidu zemē, tas nebūt nenozīmē, ka tev netrūks D vitamīna. Mūsdienās pat liela daļa aktīvu cilvēku ārpus telpām uzturas reti, jo fiziskās aktivitātes tiek saistītas ar sporta zāles apmeklējumu. Arī saulaina vasara Latvijā nenozīmē, ka varēsi uzkrāt D vitamīnu ziemai vai ka tas vispār būs pietiekamā daudzumā. Padomā, cik daudz laika vispār pavadi ārā. Un runa nav par sauļošanos un laiskošanos pludmalē – cik daudz tu staigā, brauc ar velosipēdu vai vienkārši sēdi parkā ar draugiem.

Vitamīnu pietiekamā daudzumā nodrošinās pārtika

Foto: Shutterstock

Tāpat par mītu savā ziņā var uzskatīt, ka visu nepieciešamo D vitamīnu var uzņemt ar pārtiku. Teorētiski tas ir iespējams, bet realitātē tas var būt ļoti sarežģīti, skaidro "WebMd". Tikai nelielā daļā pārtikas produktu D vitamīns ir lielā daudzumā. Jā, ja regulāri mielojies ar treknām zivīm, D vitamīna līmenis tavā organismā varētu būt pietiekams. Tāpat ir produkti, kam D vitamīns tiek pievienots, piemēram, augu dzērieni, ko izmanto piena aizstāšanai. Bet arī tajos D vitamīna nav ļoti daudz – lai tā būtu gana, katru dienu nepieciešams izdzert vairākas glāzes šo dzērienu.

Tas nozīmē, ka D vitamīnu vislabāk uzņemt dažādos veidos, piemēram, ar mēru uzturoties ārpus telpām un rūpējoties par to, lai uzturs būtu pilnvērtīgs un dažāds. Par ļaunu arī nenāks laiku pa laikam pārbaudīt D vitamīna līmeni asinīs. Ja tas ir pazemināts, runā ar savu ārstu par to, kā uzņemt vairāk D vitamīna. Iespējams, speciālists ieteiks uztura bagātinātājus. Ja tos iesaka ārsts, papildu D vitamīna uzņemšana ir atbalstāma. Tomēr skriet uz aptieku pēc D vitamīna tāpēc, ka visi lieto, nav nepieciešams. Vispirms konsultējies ar ārstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!