Foto: Shutterstock
Tvaika iela 2 – vieta Rīgā, kuras oficiālo nosaukumu daudzi nemaz nezina, bet par ko mītu ir gana daudz – Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC). Tautas valodā bieži saukta par "psiheni", "trako māju", "psihušku", "tvaiķeni". Jau sen šī ārstniecības iestāde neatbilst veciem mītiem – tā ir moderna slimnīca, kur palīdz cilvēkiem, kas apmaldījušies prātā un domās, kā arī no dažādām vielām atkarīgajiem, kuri paši vairs nespēj ar sevi tikt galā.

Pēdējie gadi saistībā ar ieilgušo Covid-19 pandēmiju, tagad arī karu Ukrainā un no tā izrietošajām ekonomiskajām sekām, sabiedrības psihoemocionālajai veselībai uzlikuši milzu slogu. Garā izturīgākie kaut kā spējuši pieņemt jaunu pasauli, bet švakāk klājies ne tik stipriem cilvēkiem. Kā un vai dažādās krīzes ir vai nav mainījušas RPNC darba noslodzi, sarunā ar portālu "Cālis" stāsta iestādes valdes priekšsēdētāja, psihiatre Sandra Pūce.

Jaunieši ar psihozēm un alkohola delīrija izraisītām halucinācijām

Kad pilsētu ielās redzam pieaugušus cilvēkus, kuri okupējuši labākos soliņus parkā, turklāt jau pa gabalu aizbiedējot publiku ar savu izteiksmīgo aromātu, visbiežāk mēs uz to noraugāmies ar dusmām. Varbūt kāds žēlsirdīgāks nopūšas. Bet brīžos, kad stacionārā ieved pusaudzi, jā, arī bērnu, ar smagu saindēšanos no alkohola vai psihotropām vielām, mūsu sajūtas ir citādas. Īpaši šo jauniešu vecākiem, kuriem jāredz savs mīļumiņš tādā stāvoklī, ka nereti pat bail kļūst. Un jābaidās patiešām ir.

Pūce stāsta, ka patiesībā jau vēl pirms koronavīrusa izraisītās pandēmijas speciālisti novērojuši tādu kā dažādu vielu lietošanas vilni. Spaiss, marihuāna, alkohols – galvenokārt jauniešu iecienītākās apreibinošās vielas, pēc kuru lietošanas pietiekami daudzi nonāca arī stacionārā. "Mūsu darbā tas izpaudās tā, ka klīnikā nonāca jauni cilvēki ar psihozēm. Viņiem nevajadzēja šeit nonākt, ja nebūtu lietojuši. Šīs vielas ir kā krievu rulete. Vienam, otram, trešajam nekas no tā nav – tikai tāds piedzīvojums –, bet ceturtajam izprovocē psihozi un varbūt arī saslimšanu, kas ir ģenētiski predisponēta, par ko, protams, iepriekš nav bijis zināms. Un jāņem vērā, – kādam tā var būt tikai pirmā un vienīgā reize!" brīdina ārste.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!