Ja kādreiz vienas seriāla sērijas noskatīšanās pirms miega pārvērtusies kārtīgā maratonā, nepārdzīvo – tu tāds neesi vienīgais. Ja darbā sakrājusies pamatīga slodze un jūti piezogamies nemitīgu stresu, ļoti ticams, ka arī šādi "bēdu brāļi" ir tavā draugu un paziņu lokā. Ko darīt? Viens no risinājumiem ir atvēlēt laiku pusdienlaika snaudiņai, skaidro "Discover Magazine", jo tieši tā var palīdzēt uzlabot garastāvokli un modrību, kā arī justies labi visu atlikušo dienu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vairākas mācību iestādes un uzņēmumi pasaulē jau ņēmuši vērā ieguvumus, ko sniedz īsa acu aizvēršana pusdienlaikā. Iespēju nosnausties saviem studentiem un darbiniekiem jau sniedz, piemēram, Kalifornijas universitāte Losandželosā, kā arī IT gigants "Google". Un iemesls nav meklējams tikai tajā, ka pēc miega cilvēks fiziski jūtas labāk – iespēja doties diendusā palīdz arī smadzeņu darbībai atgriezties savā maksimāli labākajā funkcionēšanas līmenī.

Turpinājumā iepazīsties ar zinātnē balstīties faktiem, kā diendusa palīdz uzlabot atmiņu!

Diendusa uzlabo kognitīvās spējas

Snaudām var būt ļoti dažādi ilgumi, kā arī cilvēki var izvēlēties doties miegā atšķirīgos diennakts laikos, savukārt šīs izvēles ietekmē to, kādu ietekmi uz organismu atstās diendusa, sacījusi Sāra Mednika, Kalifornijas universitātes Irvinā kognitīvo zinātņu profesore. Viņa piebildusi, ka diendusa cilvēka ķermenim un organisma sistēmām palīdz ļoti līdzīgi kā miegs naktīs.

2021. gadā "International Journal of Environmental Research and Public Health" publicētais sistēmiskais pārskats atklāja, ka īsa diendusa palīdz uzlabot kognitīvās funkcijas (modrību, atmiņu) vismaz divu stundu garumā pēc mošanās. Vērts piebilst, ka gadījumos, kad snauda "paņemta" pirms pulksten 13, kognitīvās spējas uzlabojās vēl vairāk.

Visspēcīgākie pierādījumi, ka diendusa uzlabo kognitīvās spējas, saistāmi ar atmiņas uzdevumiem, norādījusi Rebeka M.C. Spensere, Masačūsetsas universitātes profesore. Novērots, ka diendusa sniedz ieguvumus dažādās mācīšanās formās – no vienkāršu vārdu pāru apguves līdz sarežģītākiem līmeņiem.

Pētnieki skatījuši diendusas pienesumu ļoti dažādos vecumos – gan agrā bērnībā, gan pieaugušo vecumā, un visos posmos ieguvumi bijuši pozitīvi.

Pasnaud pusdienlaikā 45 minūtes un uzlabo atmiņu!
Foto: Shutterstock

Kā smadzenēs formējas atmiņas

Miega procesa laikā nostiprinās atmiņas, un tas saistīts ar faktu, ka, tieši guļot, smadzeņu daļas, kas atbild par atmiņu veidošanos un uzglabāšanu, vēlreiz tās aktivizē, raksta portāls. Mednika uzsver, ka tas stiprina saiti starp neironiem, kas "tur" atmiņas. Kad cilvēks kaut ko iemācās, šī informācija tiek nogādāta uz hipokampu – veidojumu, kur glabājas mūsu atmiņas, informācija, fakti un zināšanas, ko esam ieguvuši visas savas dzīves laikā.

Pētījumā, kas 2015. gadā publicēts "Neurobiology of Learning and Memory", noskaidrots, ka diendusai ir pozitīva ietekme uz atmiņu veidošanos (tā sauktajām "hippocampus-dependent memories", ko dēvē par "epizodiskajām atmiņām", kas ietver konkrētu iegūšanas laiku un vietu). Tā ietvaros pētnieki uzdeva dalībniekiem iemācīties vārdus un vārdu pārus. Pēc tam puse devās snaudā, kamēr otra skatījās DVD. Pēcāk secināts, ka tie dalībnieki, kas pēc vārdu apguves pagulēja, atmiņā saglabājuši daudz vairāk informācijas, nekā otra dalībnieku izlase. Tas savukārt pierāda – ja pēc mācīšanās procesa, kas ietver koncentrēšanos, seko miega periods, atmiņas spējas uzlabojas.

Ieguvumi var atšķirties

Lai gan snaudai, kad diena ir zenītā, ir vairāki ieguvumi, tie visiem nebūs vienādi. 2018. gada pētījumā, kas publicēts "Scientific Reports", mēģināts noskaidrot, vai un kāda ir diendusu ietekme uz cilvēkiem, kuri guļ pusdienlaiku vismaz reizi nedēļā, un tiem, kuri šim priekam neļaujas nemaz. Uzmanība tika vērsta uztveres mācīšanās procesam ("perceptual learning"). Tā ietvaros diendusas mīļotājiem no snaudas bija jāatsakās četras nedēļas, bet tiem, kuri neguļ nemaz, nu vajadzēja pusdienlaikā laisties miegā. Rezultāti rādīja, ka atteikšanās no diendusas (attiecīgi – miega), nav pasliktinājusi konkrētās dalībnieku izlases kognitīvās spējas.Taču arī otrās grupas ietvaros, kuriem nu tika lūgts ievērot diendusas režīmu dienas vidū, uzlabojumi netika konstatēti. Tiek pieļauts, ka pētījumam izvēlēts pārāk īss laiks, taču rezultāti nor'āda, ka ieguvumi no regulāras diendusas katram cilvēkam var atšķirties.

Spensere skaidro, ka snauda uzskatāma par labu ikvienam, taču tā var uzlabot dzīves kvalitāti, jo īpaši tiem, kuriem miega prasības ir ļoti augstas (piemēram, bērniem un smagi slimiem cilvēkiem), indivīdiem, kuri nav izgulējušies nakts laikā darba grafika dēļ, un tiem, kuriem miegu nakts laikā neregulāri atņem ieilgusi darba diena.

Savukārt Mednika skaidro, ka snaudas ilgums atkarīgs no vēlamā rezultāta. Piemēram, 20 minūšu snauda palīdz uzlabot modrību un koncentrēšanās spējas, bet 90 minūšu miegs jau dos iespēju "iziet" visām miega fāzēm.

Ja vēlies pasnaust, lai uzlabotu atmiņu, zelta vidusceļš mērāms aptuveni 45 minūšu miegā, teic Spensere. Noteikti paturi prātā – neguli pārāk ilgi un vēlu pusdienlaikā, jo tad var būt grūtības iemigt vakarā.

Siesta jeb ātrā atpūta 20 minūtēs: kādēļ organismam tā ir ieteicama

Pasnaud pusdienlaikā 45 minūtes un uzlabo atmiņu!
Foto: Shutterstock

Klusā stunda kā sanatorijā vai bērnudārzā, lai nedaudz pagulētu vai vienkārši atslābinātos pēc pusdienlaika. Izrādās, ka tā nebūt nav slinkuma iezīme vai kāda pārmērība, ko izvēlas tikai kaut kādā ziņā izredzētie, bet gan pat veselīga tradīcija, kas ieteicama iespējami plašam cilvēku lokam.

Lasīt vairāk

Miega trūkumu pa nedēļu var kompensēt, guļot ilgāk brīvdienās, secināts pētījumā

Pasnaud pusdienlaikā 45 minūtes un uzlabo atmiņu!
Foto: Shutterstock

Miega trūkums un nepietiekama izgulēšanās, ja tas notiek regulāri, var ievērojami kaitēt tavai veselībai. Ja cilvēks regulāri dzīvo miega badā, palielinās arī priekšlaicīgas nāves risks dažādu slimību dēļ. Tomēr darbadienās aizņemtajiem cilvēkiem, kam nav laika, lai kārtīgi izgulētos, zviedru pētnieki ir sarūpējuši labas ziņas – miega trūkumu pa nedēļu ir iespējams kompensēt, guļot ilgāk brīvdienās. Par to raksta "Live Science".

Lasīt vairāk

Deviņi iemesli, kāpēc diendusa pieaugušajiem ir laba ideja

Pasnaud pusdienlaikā 45 minūtes un uzlabo atmiņu!
Foto: Shutterstock

Pēcpusdienas miedziņš ir lieta, bez kā daudzi mazi bērni nevar iztikt. Lai mazuļi vakarpusē nebūtu niķīgi un noguruši, viņus vecāki liek gulēt pa dienu. Izrādās, ka ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem neliela pasnaušana dienas laikā nāks par labu. Svarīgi gan ir saprast, cik ilgi gulēt, un tad miegs var palīdzēt uzlabot darbspējas, garastāvokli un labsajūtu.

Lasīt vairāk

Diendusa ne tikai mazuļiem. Pozitīvie aspekti un kad vislabāk pasnaust

Pasnaud pusdienlaikā 45 minūtes un uzlabo atmiņu!
Foto: PantherMedia/Scanpix

Diendusa jeb īslaicīga gulēšana, snaušana dienas laikā, parasti ir ap pusdienlaiku, un šī tradīcija ir ļoti sena, lai gan mūsdienās nedaudz piemirsta. Protams, savas korekcijas ievieš straujais dzīves ritms. Taču maldīgi uzskatīt, ka diendusa ir vēlama tikai bērniem. Arī pieaugušajiem, jo īpaši jaunajiem vecākiem, tā sniegs gana daudz pozitīvo lietu.

Lasīt vairāk

Neparasti fakti par mūsu prātu un ieteikumi tā darbības uzlabošanai

Pasnaud pusdienlaikā 45 minūtes un uzlabo atmiņu!
Foto: Shutterstock

Nav noslēpums, ka cilvēka prāts un tā darbība, neraugoties uz dažādajiem pieņēmumiem, ko apstiprina zinātne, un jau noskaidrotajiem faktiem, ir viena no komplicētākajām un neparastakajām sistēmām Zemes virsū. Šai sakarā piedāvājam interesantus faktus par tā darbību, ko zinātnieki apstiprinājuši ar neskaitāmiem pētījumiem, kā arī ieteikumus, kā sava prāta darbību uzlabot ar pāris vienkāršiem paņēmieniem. Sāc jau no rītdienas!

Lasīt vairāk

Snauda dienas laikā: četri svarīgi ieguvumi ķermenim un prātam

Katrs no mums kaut reizi darba dienas vidū ir sapņojis par iespēju ielīst gultiņā zem sedziņas un gluži kā bērnībā pagulētu pusdienlaiku. Kaut šādas ekstras oficiāli pienākas tikai Eiropas dienvidos strādājošajiem, piemēram, spāņiem un itāliešiem, tādas vajadzētu katram, jo gan ārsti, gan pētnieki ir pierādījuši, ka snauda dienas laikā var sniegt pozitīvu ietekmi ne tikai uz produktivitāti, bet arī veselību un dzīvi kopumā.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Atmiņa Miegs
0
Miega traucējumi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form