Foto: PantherMedia/Scanpix
Ir jāpārstāj mazgāties vai vismaz jāsāk tas darīt ne tik bieži. Lielākā daļa higiēnisko procedūru ir vienkārši kaitīgas. Kā raksta inopress.ru ikdienas duša un zobu tīrīšana kaitē organismam ne mazāk kā ķermeņa higiēnas iztrūkums. Dermatologi sākuši celt trauksmi par cilvēku pārlieku lielo tieksmi mazgāties.

Angļu ārsti uzskata, ka ziepes un karsts ūdens ir taisnākais ceļš uz sausu ādu. Tas, savukārt, ved pie ādas bojājumiem un riska iedzīvoties dažādās infekcijās. Ne visiem cilvēkiem duša ir tiešām nepieciešama katru dienu.

Pilnīgi nevietā esot arī pārlieku lielā uztraukšanās par elpas svaigumu vai nesvaigumu. Britu stomatologi uzsvēruši, ka zobu pastai vajadzētu ilgāku laiku ļaut pastāvēt uz zobiem, mutes skalojamos līdzekļus pēc tam lietot noteikti nevajadzētu. Šis līdzeklis nomazgā aizsargkārtu, ko pirms tam izveidojusi zobu pasta. Nevajagot arī tīrīt zobus uzreiz pēc ēdienreizes, lai nebojātu zobu emalju, kas tajā brīdī nedaudz 'atmiekšķēta'.

Mediķi kritizē arī citus izplatītus cilvēku paradumus. Piemēram, esot normāli, ja gulēšanas laiks ir sadalīts fāzēs. Vienlaidus 8 stundu miegs cilvēku nogurdina. Organisms pats pasaka cilvēkam priekšā savas vajadzības, tāpēc, ja naktī nenāk miegs - panikai nav pamata. Vien jāatrod šajos brīžos jēgpilna nodarbošanās.

Britu pētniekiem ir ko teikt, arī par intīmākiem procesiem - dabiskās vajadzības būtu jākārto tikai vienīgi sēžot, jo vertikālākas pozas liek cilvēkiem pārāk saspringt un piepūlēties. Tas, savukārt, var novest pie hemoroīdiem un resnās zarnu divertikulozes.

Pie iepriekš minētajiem secinājumiem nonākuši briti. Tikmēr arī ASV zinātnieki nesnauž un ievieš savas korekcijas izplatītākajos stereotipos. Viņi propagandē, ka nepareiza elpošana, kad procesā piedalās tikai krūšu kurvja rajons, ved pie gaisa sastāvēšanās plaušās. Lai nenodarītu sev pāri - jāelpo ar vēderu. Visbeidzot - gaišākie amerikāņu zinātnes prāti iesaka neatpūsties pēc ēšanas, lai apēstais nepārvērstos taukos, un ēst dienas pirmajā pusē, jo no rīta organisms pārtikas pārstrādei patērējot divreiz vairāk enerģijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!