Psihoterapeits Denijs Mārlijs, kurš strādā ar cilvēkiem, kuriem ir ēšanas traucējumi, portālā "Counselling Directory", raksta, ka "mēs nekad neesam bijuši tik apsēsti ar to, kā izskatāmies un kā parādām sevi citiem cilvēkiem, jo tik daudz atrādām savas pašbildes tiešsaistē". "Turklāt sociālo mediju algoritmi ļoti gudri piedāvā mums noteikta izskata un ķermeņa aprišu tipus, kas nereti liek mums justies nepilnvērtīgiem. Mēs vairāk gribam gūt citu cilvēku apstiprinājumu "patīk"," speciālists norāda, ka esam kļuvuši ietekmējamāki no citu vērtējuma.
Tādēļ viņš nav pārsteigts, ka līdz ar aktīvāku/atkarīgāku sociālo mediju lietošanu, palielinās cilvēku skaits, kam ir depresija un trauksme.
Nav pilnīgas statistikas par pašbildēm, bet ir daži dati, no kuriem rodas zināms situācijas ieskicējums. Piemēram, skaistuma vietnē "FeelUnique" (kas gan ir specifisku interesentu vietne – aut.), aptaujājot 2000 sieviešu vecumā no 16 līdz 25 gadiem, noskaidrots, ka viņas nedēļā piecas stundas velta pašbilžu uzņemšanai.
2022. gadā visā pasaulē katru dienu esot uzņemti 92 miljoni pašbilžu, kas varētu būt aptuveni četri procenti no visiem uzņemtajiem fotoattēliem, lēš "Photutorial". Un 50 procenti pusaudžu rediģē fotoattēlus pirms to ievietošanas sociālajos tīklos.
