Iespējams, ne vienu vien vecāku satrieca fakts, ka pagājušajā nedēļā atrasts miris pazīstamās īru dziedātājas Šineidas O'Konoras 17 gadus vecais dēls Šeins O'Konors, kurš izdarījis pašnāvību. Par to jau rakstījām "Delfi.lv". Pati O'Konora rakstīja, ka puisis "izlēmis beigt savas šīs zemes ciešanas" un aicinājusi citiem tomēr nepieņemt šādu lēmumu. Saistībā ar pandēmiju, jau daudzkārt esam rakstījuši, ka pasliktinājusies pusaudžu mentālā veselība. Tas nozīmē – palielinājies arī pašnāvību risks, tādēļ aktualizējam tēmu, kā atpazīt bērna noslieci uz pašnāvību. Bieži vien pamatā ir depresija un trauksme.
Kas notiek tava bērna – pusaudža, jaunieša – , domās un sirdī? Vai viņu kaut kas nomāc? Viņš ir satraukts? Cik liels ir šis satraukums? Nebūt ne viegli vecākiem atvases pārmaiņu vecumā vienmēr pamanīt signālus, kas varētu liecināt – bērna stāvoklis ir kas vairāk nekā tipiskas, vecumam atbilstošas emociju svārstības. Kā atpazīt pusaudža depresiju un ko darīt, ja viņš ierunājas par pašnāvību? Kādi ir priekšvēstneši un jau pazīmes, ka bērns cieš no depresijas vai trauksmes? Kā ģimene var atbalstīt un kur meklēt palīdzību? Ko svarīgi mainīt dzīvesveidā, lai uzlabotu mentālo veselību? Ko atspoguļo pētījumi par pašreizējo jauniešu mentālo stāvokli? Atbildes meklē "Cālis.lv" rakstu kolekcijā.
Sarunas var izglābt. Pusaudžu pašnāvību mēģinājumu vairāk, nekā tos pamana
Tas nav ne viena momenta, ne viena iemesla notikums. Katrā ziņā tas bieži nav nekas pēkšņs – tā par pusaudžu pašnāvībām saka bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Tās viņš salīdzina ar stāstu, kura kādā daļā dažādos dzīves posmos bijuši daudzi. Bezborodovu, kurš strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), pārāk neizbrīna nesena pētījuma rezultāti, kas plašāku sabiedrības daļu, iespējams, pārsteigtu. Aptaujas anketā domas par pašnāvību dzīves laikā atzīmējuši 15,7% (11,7% zēnu un 19,4% meiteņu) respondentu pusaudžu, savukārt pašnāvības mēģinājumu – 8,2% (5,9% zēnu un 10,2% meiteņu).
Pusaudzis runā vai joko par pašnāvību: brīdinošie signāli vecākiem
Pusaudži saskaras ar milzum daudz grūtībām – sākot ar psihoemocionālu spiedienu no vienaudžu un pieaugušo puses, beidzot ar eksistenciāliem jautājumiem par to, kas un kādi viņi ir un kā viņi var iederēties šajā pasaulē. Šo grūtību ietekmē pusaudžu garastāvoklis svārstās gluži kā pulksteņa pendele.
Paškaitējums, pašnāvības riski, depresija – kā atpazīt un kā palīdzēt pusaudžiem
Bērnu slimnīcas fonda (BSF) izveidotais Pusaudžu resursu centrs (PRC) ar Veselības ministrijas atbalstu izveidojis video materiālus par to, kā atpazīt un atbalstīt pusaudžus, kas saskārušies ar psihiskās veselības sarežģījumiem – paškaitējumu, pašnāvības riskiem un depresiju. Materiāli būs noderīgi gan pašiem pusaudžiem, gan viņu pieaugušajiem tuviniekiem.
Kādēļ jaunieši sev dara pāri jeb paškaitējuma dažādās sejas
Pusaudžu resursu centrā (PRC) ik dienu tiek sniegta palīdzība pusaudžiem, kuri dara sev pāri. Kas ir paškaitējums? Ko paši pusaudži par to saka? Kādi ir izplatītākie mīti par paškaitējumu? Atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem centra speciālisti apkopojuši savā bloga ierakstā " Es daru sev pāri, lai justos labāk".
Pētījums: latviešu pusaudžu domas par pašnāvību un kas var pasargāt mūsu bērnus
Piedzīvota vardarbība skolas vidē no vienaudžu puses un grūtības sevi pieņemt ir riska faktori, lai pusaudzim veidotos domas par pašnāvību. Tomēr optimistisks un cerīgs skatījums uz savu nākotni un labas sociālās prasmes mijiedarbībā ar vienaudžiem var pasargāt pusaudzi un samazināt risku, ka viņam rodas pašnāvības domas. Tie ir daži no secinājumiem, kas izkristalizējušies, apkopojot Latvijā veikta pētījuma rezultātus.
Jauniešu mentālā veselība pandēmijas laikā ir kritiskā līmenī, liecina pētījums
63 procenti Latvijas jauniešu atzīst, ka viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies pandēmijas laikā, liecina Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra 2020. gada nogalē īstenotais pētījums, kurā bija iesaistīti vairāk nekā 1660 no 12 līdz 19 gadus veci jaunieši Latvijā.
Padari savu trauksmi kontrolējamu: 18 ieteikumi pusaudžiem
Tikt vaļā no trauksmes uz visiem laikiem nav iespējams, jo dzīve taču mums aizvien piespēlē jaunus iemeslus, lai mēs sajustu nemieru. Taču mērķis ir tāds, lai samazinātu trauksmes līmeni tiktāl, lai to būtu iespējams kontrolēt un vadīt.
Psiholoģiskais stāvoklis, kas grauž dvēseli. Kā atpazīt depresiju pusaudzim
Pusaudžu vecumposms no vienas puses ir izaicinošs gan viņam pašam, gan ģimenei, gan sociālajai videi, kas ir ap viņu. No otras puses – šajā krīzes posmā pusaudzim ir iespēja augt un attīstīties gan emocionāli, gan fiziski un garīgi, kā arī, protams, atrast savu identitāti, kas ir tik svarīga un nepieciešama. Strādājot skolā vairākus gadus, esmu novērojusi pusaudžu depresijas aktualitāti, kas īpaši attīstījusies pēdējo divu gadu laikā.
Vai tu plāno pašnāvību? Jautājums, kas var glābt dzīvību
Dažādi notikumi, sakāpinātas emocijas vai krīze ikvienā reizi pa reizei var izraisīt bezcerības, bezspēcības izjūtas, taču ir cilvēki, kurus tas ietekmē spēcīgāk nekā citus. Viņi vairs nespēj saskatīt labo, noslēdzas, nespēj atrast iemeslu dzīvot un sāk apcerēt savu aiziešanu no dzīves, iespējams, pat veic pašnāvības mēģinājumu. Lai gan šādas domas un uzvedība nedrīkstētu palikt nepamanīta, statistika liek domāt – psihiskā veselība diemžēl joprojām Latvijā netiek uztverta pietiekami nopietni un par to runā nepietiekami.
Dzīve ar depresiju: slimība, nevis nolemtība
"Our World In Data" 2017. gadā veikts pētījums liecina – ar depresiju pasaulē slimo vairāk nekā 260 miljoni cilvēku. Iespējams, arī kāds no taviem draugiem, kolēģiem, tuviniekiem, bet to neatklāj, jo baidās par to runāt. Piedāvājam ieskatīties pieredzes stāstā par dzīvi ar depresiju, kā arī speciālistes skaidrojumā par šo slimību.
Ģenētiku un smadzeņu ķīmiju kontrolēt nevar: pusaudzis un trauksmes pārvarēšanas māksla
Ikviens reizēm jūtas noraizējies, it īpaši saskaroties ar nepazīstamām, bīstamām vai stresa pilnām situācijām. Trauksme ir normāla reakcija uz izaicinošām situācijām. To ir iespējams ārstēt un pārvaldīt. Par to, kā kā sadzīvot ar trauksmi un tās sekām pusaudžiem, kuriem Covid-19 pandēmijas laiks ir īpaši grūts, Pusaudžu resursu centra sagatavotajā materiālā.
Praktiskas lietas pusaudžu mentālās veselības uzlabošanai
Enerģijas un interešu trūkums, nespēja tikt galā ar ikdienas stresu un pienākumiem, nogurums, viegla aizkaitināmība, trauksme – tas viss var liecināt par mentālās veselības grūtībām, ar kurām arvien biežāk sastopas Latvijas pusaudži. "MOT Latvija" 2021. gada martā veiktais tiešsaistes pētījums* par Latvijas jauniešu mentālo veselību, motivāciju un nākotnes redzējumu rāda, ka katrs ceturtais jaunietis atzīst – vecāki ir viņa balsts un iedvesmas avots, kas motivē un palīdz saņemties.
Apjukums, bezspēcība, bailes... Kādēļ jaunieši vēršas Pusaudžu resursu centrā
Pusaudžu resursu centrā (PRC) visbiežāk pēc palīdzības vēršas tieši pusaudžu vecāki, kuri ir uztraukušies par savu bērnu, viņa pašsajūtu, uzvedību. 2021. gada janvārī un februārī PRC saņēma 328 jaunus pieteikumus pēc palīdzības, no kuriem aptuveni 80% gadījumos atbalstu savam pusaudzim lūdza vecāki. PRC, sniedzot palīdzību pusaudzim, nodrošina atbalstu arī viņa vecākiem un ģimenei, piedāvājot gan individuālas konsultācijas vecākiem, gan ģimenes terapijas konsultācijas, gan organizējot vecāku atbalsta grupas.
Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunim 116111 izveidota jauna lietotne
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 izveidojis jaunu lietotni, kurā vienkopus atrodami visi tālruņa piedāvātie pakalpojumi, informē inspekcijā. Ar jaunās lietotnes palīdzību bērni un pusaudži var bez maksas zvanīt Uzticības tālrunim 116111, saņemt e-konsultācijas, kā arī sazināties ar konsultantiem čatā.
Psihologs: Kā palīdzēt cilvēkam, kas domā par pašnāvību
Pirmkārt, es vēlos kliedēt mītu, ka tikai cilvēki ar garīgiem traucējumiem ir pakļauti pašnāvības riskam. Patiesība ir tāda, ka neviens nav pasargāts no pārbaudījumiem un bēdām, kuru dēļ dzīve var šķist nepanesami grūta. Ne velti ikviens vismaz reizi mūžā domā par pašnāvību – ne obligāti tieši, bet, piemēram, sakot vārdus: "Es gribētu aizmigt un nepamosties".
Vairāk nekā puse iedzīvotāju nespētu atpazīt pašnāvnieciskas tieksmes, liecina aptauja
Mentālās veselības un pašnāvības riska jautājums sabiedrībā ir aktuāls, bet tajā pašā laikā cilvēki par to runā nelabprāt. Kāda ir kopējā situācija Latvijā?
